Un ko tad lai es saku tai intervijā? Ka negribu runāt ne par teātri, ne par sociālajām problēmām? Ka šodien un tagad nedrīkstu to darīt? Varētu jau atlikt. Bet nedrīkst. Tad ko lai es pasaku? Ka visu savu apzinīgo mūžu mēģinu aizbēgt to tukšuma? No cilvēku pārmetumiem par to, ka man nav jūtu? No tā, ka es neprotu, no tā, ka man vienalga?