Es tulkoju grāmatas, atbraucot no Rīgas, darbu paņēmu līdzi. Vīrietis ir galdnieks, un tādam jau visur ir, ko darīt. Audzēju paipalas tagad, arī šķirnes vistas, ir plāns mazliet naudas pelnīt arī ar to.
Bērniem pirmais gads nebija viegls pēc Rīgas. Vasarā, pa āru, mežā un ezerā - tas viss bija jauki, bet ļoti citādākie lauku bērni, lauku skola.. Nu jau ir iejutušies - iet uz treniņiem, brauc uz pasākumiem un ekskursijām, tagad ir labi. :)

Māksla ir tāds smags jautājums. Kā jau visi lielie, vienmēr pienāk tas moments, kad tu esi izbesījes un vairs nesaproti, vai traks esi tu, vai arī visi pārējie.. Un vēl tas, ka daudzi tavi draugi "taisa mākslu", un tu baidies ar viņiem par to runāt, lai neaizvainotu ar savu .. nezinu pat, ko. Vieglumam piebildīšu, ka šo rakstu ar Faveroles mazvistiņu uz pleca, kura klusītēm knibina man ausi, tāpēc visu laiku drusku smaidu. :))