Es pirmo reizi gāju pie ginekologa pēc nevainības zaudēšanas, jo man nojuka mēnešreizes, kas man darīja lielas raizes, un tad mana pusmāsa mani aizveda pie savējās ārstes 1.slimnīcā. Viņa tikai paskatījās uz mani no ārpuses, pateica - vai, tev taču vēl nav sadzijis, un tikai iztaustīja, spoguli nelika.

Pēc tam bija obligātā apskate devītajā klasē, visas aizsūtīja uz Brīvības ielas poliklīniku, kas tagad laikam ir Veselības Centrs 2. Un ārste nevienai nepatika, bija tāda auksta, ar melniem matiem. Situāciju pasliktināja tas, ka iekšā bijušās meitenes reportēja, ka viņa bāž pirkstu dibenā. Kamēr sēdējām uzgaidāmajā telpā un baidījāmies, saucām viņu par raganu. Tikai ieejot iekšā, es sapratu, cik slikta ir skaņas izolācija, un ka patiesībā viņa noteikti visu dzirdēja. Nekā jau tur nebija, bet viņa bija īsts ledus.

Un smieklīgi ir tas, ka vēlāk man parādījās problēmas, un, nezinādama, pie kāda ginekologa iet, es gāju pie tās pašas. Toreiz es domāju, ka pie tās pašas, jo uzvārdu es neatcerējos. Drusku pagāju, saārstēju savas vainas, un pārstāju. Patiesībā uz pēdējo pārbaudi, kas noteikta, vai ārstēšana ir līdzējusi, tā arī neaizgāju. Galu galā negāju pie ginekologa vairākus gadus. Galu galā man parādījās nopietnas attiecības, sāku dzīvot ar džeku, nolēmām, ka varbūt vajag dzert tabletes. Negribēdama iet pie " tās raganas", paņēmu telefonu no savas bijušās klases biedrenes, kas baigi lielīja savu ārsti Možumā. Pierakstījos, izsēdēju rindu, atvēru durvis - bet tur ragana. Un tad es sapratu, ka tā pie kuras es gāju ar savām problēmām Veselības Centrā, patiesībā bija cita, ļoti jauka un normāla ārste, kura man nepatika tikai tāpēc, ka man šķita, ka toreiz 9.klasē tā bija viņa. Un un, protams, ļaunā Možuma ārste bija tikpat auksta un nelaipna kā agrāk, un es atkal negāju vairākus gadus pie ginekologa, kamēr man nesākās kārtējās problēmas.

Tad es galu galā sameklēju Puķīti, pie kuras eju vēl joprojām. Man viņa ļoti patīk. Es gan neeju baigi regulāri, patiesībā šoziem biju aizgājusi tikai tāpēc, ka man baigi aizkavējās mr, un es biju jau gandrīz pārliecināta, ka cauri ar mani būs. Pirms tam nebiju divus gadus. Gāju, baidīdamies, ka viņa mani nolamās par nerūpēšanos par savu veselību, taču nekā tam līdzīga. Tieši otrādi, nomierināja, visu paskaidroja, ieteica, ko darīt citu problēmu sakarā. Un kad uz jautājumu "kā izsargājaties" es kaunīgi atbildēju "nekā", viņa teica - ļoti labi. Citi saka, ka viņai tur esot baigais konveijers un ka patiesībā viņa ļoti pavirši izturas pret savām pacientēm, bet, manuprāt, neviena cita ginekoloģe nav pret mani izturējusies tik nopietni un ar tādu rūpību.