paaugstināta temperatūra - 228 (pinkšķēt) [entries|archive|friends|userinfo]
bija

[ userinfo | sc userinfo ]
[ archive | journal archive ]

228 (pinkšķēt) [9. Dec 2019|23:10]
Previous Entry Add to Memories Tell A Friend Next Entry
sēžu un nikni valdu asaras, jo mana ievārījummaizīte apkrita uz galda otrādāk.
pirms stundas raudāju, jo kaķis saplēsa no pēdējā ceļojuma atvesto magnētu.
tas bija ceļojums, kurā braucām ar E. kopā un kuru viņš man sabojāja, esot nīgrs visu brauciena laiku, neizbaudot pilnīgi neko un nosmacējot katru manas sajūsmas izpausmi. vēl es tajā ceļojumā piedzīvoju trakāko panikas lēkmi vairākos gados, bet pie tā es drīzāk vainotu mana organisma nepatiku pret lidošanu.
gribas raudāt, jo pieraksts pie manikīres ir tikai pēc nedēļas, bet nagi izauguši tik gari, ka traucē darīt pilnīgi jebko. iespējams, tāpēc nometu ievārījummaizīti.
dusmās es vienmēr raudu, un tas mani sadusmo vēl vairāk.
naktī izplūdu asarās un cirtu durvis, jo veckaķis atkal sačurāja īrētā dzīvokļa grīdu, man bija jāceļas, lai to savāktu. tas ir E. kaķis, un viņš ar šo tendenci cīnās, neko nedarot. samierinoties. kā jau ar visu citu.
vienmēr, kad apraudos par niekiem, veru vaļā mēnešreižu aplikāciju un ieraugu, ka ir pienācis pms. bet tagad es ar to nevaru attaisnoties, jo esmu cikla vidū.
gribu, kā neraate pie mana iepriekšējā ieraksta komentēja, viena pati braukt uz Gulbeni un tad ar bānīti uz Alūksni, bet Gulbene ir 360 kilometru attālumā. man gan patīk ilgi braukt autobusos. ja vien nebūtu jāpārsēžas.
tuvojas jaunais gads. nepamet absurdā sajūta, ka janvārī, jā, lūk, tad es beidzot sevi sakārtošu. iešu vingrot, iemācīšos regulāri apmeklēt frizieri, pierakstīšos pie tetovētājas un sākšu piedomāt pie savas garderobes. sajūta ir spēcīga, bet es taču zinu, ka neko no tā neizdarīšu.
man ir maģistra darba tēma (nē, tās lauks) un apziņa, ka vispār necik neesmu radoša.
varētu paraudāt.
ap
ni
kums
Linkir doma

Comments:
[User Picture]
From:[info]rugetta
Date:10. Decembris 2019 - 07:53
(Link)
es arī gaidu janvāri kā sazin kādu pestītāju, vairāk gan tāpēc, ka jauns semestris un lekciju saraksts, bet arī tas varētu būt par pamatu jaunam režīmam un sevis savākšanai
[User Picture]
From:[info]temperature
Date:10. Decembris 2019 - 10:12
(Link)
jā, semestru maiņa ir gaisma tuneļa galā. "šīs problēmas beigsies, nāks jaunas, bet ar tām es tikšu galā labāk."
[User Picture]
From:[info]cetykire
Date:10. Decembris 2019 - 11:07
(Link)
Neviens nav pelnījis, ka viņa prieku nogalina.
Tāpat kā jebkuram pieaugušam cilvēkam ir rokas, un nevar atstāt kaķa peļķi. Par to var raudāt arī ne-PMS, jo kad ir baigi stulbi, var raudāt. Stipri skauju no horizonta otras puses.
[User Picture]
From:[info]temperature
Date:10. Decembris 2019 - 18:00
(Link)
paldies, draugs! jūs, raudātāji, varētu man iemācīt, kā to darīt arī tad, kad nav loģiska un racionāla pamatojuma.
[User Picture]
From:[info]spect_actor
Date:10. Decembris 2019 - 20:59
(Link)
bet tu jau raudi bez "racionāla" pamatojuma. Nākamais solis - nenosodīt sevi par to.
From:[info]tepat
Date:12. Decembris 2019 - 11:53
(Link)
Es raudu teātrī (kas dīvaini, kino gandrīz nekad). Tur nav nekādas saistības ar aizkustinājumu, bet drīzāk kaut kādu atbrīvojumu. Ala "te nu tiešām var". It īpaši laikā, kad sanāk kaut kā īpaši noslēgties. Vienam raudāt ir kaut kā muļķīgi, raudāt kādam citam - kaut kāds lieks spiediens otram, bet raudāt nezināmā grupā (pat ja raudi tikai tu), man liekas mega kruti.

Bet vispār. Cilvēkiem ir ārprātīgi bail no emocionalitātes. Īpaši to redzu ar cilvēkiem, kas agrāk ir bijuši ļoti emocionāli. Tu esi tik ilgi močīts, ka tas nav pareizi & ir apkaunojoši or whatever, ka savā 'gandrīz tricārs' stāvoklī vienkārši vairs nespēj izrādīt neko. Visas domstarpības paliek abu iesaistīto galvās, bailes un skumjas savā istabā utt. Nopietni temati netiek cilāti, jo var sanākt strīdēties. Ja netīšām uz to aizvelk, tajā brīdī, kad reāli būtu jāsākas strīdam, tiek izmests kāds joks un ķipa aizmirsts. Lai kā man patiktu smieties (kuram nepatīk?), mani nenormāli nogurina tas, ka 80% no mūsu sarunām sastāda lieki joki (atlikušie 20 ir plānošanai). Man ļoti pietrūkst kārtīgi PA-RU-NĀT
[User Picture]
From:[info]temperature
Date:12. Decembris 2019 - 22:52
(Link)
tā raudāšana starp citiem cilvēkiem man ir absolūti nesaprotama. es pat filmās, kas mani tiešām aizkustina, slēpju tās noritējušās asaras. nu, reāli, man mājās ir neērti raudāt, jo kaķis to redz. :D tā pa īstam var tikai vienatnē - un tad arī uz īsu brīdi, citādi kļūst kaut kā jocīgi.

bet ņemšanās ar emocijām ir arī tik nenormāli nogurdinoša. man vienkārši nav spēka (un laika) risināt kaut kādu huiņu, ko dara mana (un sveša) ķermeņa ķīmija. cilvēks ir baigi sūdīgs robotikas projekts.