cety [entries|archive|friends|userinfo]
cety

[ userinfo | sc userinfo ]
[ archive | journal archive ]

#46 [12. Nov 2019|01:11]
Neziu, vai brīvas dienas man nāk par labu. Pastaigājos pa 3-4h dienā, tad snaužu. Nakti jāņoju. Vajadzēja visu ko izlasīt un izdarīt. Vainas sajūta pil kā līdz galam neaizgriezts krāns.
Linkir doma

#46 [11. Nov 2019|23:01]
Nogurstu. Cilvēki tik daudz pasīvas agresijas gāž pār galvu, un pat nejūt, ko dara, i aci nemirkšķina. Jo es itkā viegli to pārdzīvoju, pasmaidu, panāku pretī, saprotu, kāpēc, apriju zibeņus. Tā ir viegli to pārdzīvot. Bet, nu, goda vārds, reizēm līdz sarkanajai lampiņai. Tik daudz vieglāk būtu, ja kāds tā darītu man. Vienmēr dari citam kā gribi, lai dara tev, savādāk nemāku. Bet nogurst jau tāpēc ne mazāk.
Linkir doma

#45 [7. Nov 2019|18:29]
Asaras sāk birt pašas no sevis, neko ļaunu nenojaušot, rakstot pavadzīmi. Tad pēkšņi sajūta,
ļoti gribu pateikt paldies mammai, parunāties ar viņu. Ne lai viņa man tur kaut ko taisnojas, kas, kā, kāpēc, ne baigi runāt par faktiem un to, kā sanāca. Gribu sajust - re, vienīgais, vienīgais, tiešām vienīgais cilvēks, kas ir izdzīvojis līdz ar mani visas tās pašas sāpes, šausmas, bailes, kas zina, kā ir, kad dragā durvis, kad nav droši nekur, kas māk tāpat kā es, kas mani ir mācījis - ir jādzīvo, paraudi, apdomā, glābies, bet dzīvo, dzīvo, dzīvo tālāk. Lai kā sāp, mēs turamies un dzīvojam. Izgaistam un atdzimstam, par to nekas nepienākas, nav jārāda citiem, lai atzīst mūs stipras esam, mēs dzīvojam. Viņas jaunais vīrs, man liekas, pat nezina. Ja zinātu, uz rokām nēsātu vēl vairāk, droši vien. Bet mēs daudz nestāstām, jo tas nav par mums, es neesmu tikai tas, kam kāds reiz pāri darījis, es esmu cilvēks, kas pelnījis cieņu par savu spēku, pat ja nekas tāds nekad nebūtu noticis. Mana mammīte būtu pelnījusi buču un apskāvienu arī tāpat, ja nebūtu pārdzīvojusi to Ellīti. Bet, tāpēc, ka Ellīti pazīstam, tā buča sanāk bišku savādāka. Tas nekas. Ļoti mīlu.
Linkir doma

#44 [14. Okt 2019|16:53]
Otro reizi mūžā dabūju slimības lapu. Jūtos tik stulbi, glupi un slikti. Nekam nav spēka. Mans kosmosa kuģis mani nodod.
Link2 raksta|ir doma

#43 [28. Sep 2019|14:01]
"Man vienmēr likās, ka tu esi tāda dzelzs lēdija, ne tā, ka skarba, bet tā, ka tevi nekas nespēj satricināt vai apgāzt, lai vai kas, tu tikai celies, ej uz priekšu."
Pašai grūti, liekas, ka notikusi traģēdija, bet tad jau redzēs un no malas vispār izskatos nesatricināma, visu tik ļoti pārsteidza mana vakardienas sabrukšana.
Linkir doma

#42 [23. Aug 2019|04:13]
Visi šonakt dejo ballītēs, visskaistākajās, bet man bija tikai autoskola un tad - atcelt visu, lai 4:00 celtos uz komandējumu, kā dēļ atcelta arī visa nedēļas nogale. Esmu bēdīga.
Linkir doma

#41 [22. Aug 2019|22:31]
Atklāju, kas ir burvju formula, kas liek man, vējaslotai, gribēt mājās, mājās, mājās. Nodzeniet mani līdz grīdai, uzlieciet modinātāju uz pieciem. Vēl, ielieciet mājās kafijas automātu. Jā, to. Tagad ļoti gribu mājā. vēl 3 minūtes.
Linkir doma

#40 [2. Aug 2019|11:04]
"Jūs neviens nemanījāt, bet ar kādu mīlestību Z. lūkojās uz savu Skinny Bitch!" Un ne pa jokam, ja izdevās beidzot atrast kādu, kas to lieliski sajauc.
Mani attālie paziņas iesākuši saukt uzvārdā un tas ir tik savādi jauki. Tā spēcīgi, gruntīgi, ar cieņu. Un amizanti. Bez tā nekad.
Linkir doma

#39 [1. Aug 2019|12:50]
Tas, ka es kaut kā izskatos, rakstu, un jūs zināt, ka man diezgan ļoti patīk savs ķermenis un sekss, nenozīmē, ka sūtīšu kādam erotiska rakstura īsziņas vai lekšu krūmos, vai uztveršu to par vieglu flirtu. Es to uztveršu kā kaut ko, kas man izraisa vemšanas refleksu un novilkšu strīpu.
Tas ir e-vides ekvivalents grābšanai aiz dibena, prove me wrong.
Link2 raksta|ir doma

#38 [28. Jun 2019|17:50]
Sēžu medicīniskajā komisijā, kur man uzdod visādus jautājumus par manu esību un domāju. Neatceros, kad būtu nopietni slimojusi. Neatceros nekā slikta, viss ir pārsteidzoši labi. Un tad sapratu. Tam ir viens vienīgs iemesls.

2014. gada vasarā satiku savu cilti. Man bija draugi, daudz draugu, bet vēl man bija skaidra vainas sajūta par nenormālību un nolemtība nekad neatgūties no traumām, pie reizes visu noslēpjot zem klusuma. Bet tad notika brīnums. Un es tapu atpestīta, es pārstāju jokoties ar muļķīgām idejām un darīt sevi nelaimīgu. Nesen jūsmīgi klāstīju, ka puisis, kas man iestādīja pīlādzi un gribēja par saimnieci savā foršajā mājā tāltālu, ir apprecējis meiteni, kurai tas viss sagādā milzu prieku nevis garlaicību kā man. Viņiem ir smuka meitiņa. Un D. ar sāpēm balsī teica: "Cik žēl, nē, nestāsti, tā taču varēji būt tu!" Man liekas, viņa nesaprot. Tā nekad nevarēju būt es. Tajā paralēlajā Visumā es būtu izmisusi vai mirusi. Es esmu es un tagad, laimīga un vesela, uz savām kājām. Kaut kas tāds zem tā pīlādža nebūtu iedomājams.
Linkir doma

#37 [16. Apr 2019|09:45]
Pirmo reizi dzīvē jūtos slikti par savu ekspresivitāti un tempu. Bet es nevaru būt intra-anything, man viss ir uz delnas, visa ir daudz un virmo. Ir sajūta, ka nekad mūžā nesatikšu cilvēku, partneri, kas spēs man turēt līdzi kaut vismaz uz 90% un kam tas nebūs grūti.
Linkir doma

#36 [19. Mar 2019|20:18]
Pagājušo nedēļu apstājās kuņģis uz divām dienām, mokot mani sāpēs, jo uzdeva nervi un sāpēja sirds. Tagad viss itkā kārtībā, bet es jūtu, ka vairs neēdu, jo vajag, pēc ritma. Es riju, lai sajustu kaut kādu mieru, un tas ir tik jocīgi - negribu fiziski ēst, bet ēdu, lai sajustu mieru. Fak nu. Tik ļoti cerēju vismaz no ēšanas traucējumiem savā glupajā dzīves gājumā izvairīties. Gribas pieraudāt debili lielo, tukšo šķīvi.
Linkir doma

#35 [20. Nov 2018|21:02]
Rokas pilnas mīļuma. Smags. Gribu noglaudīt muguru draugam. Bet daudz darba un vēl jākopj māja. Tad nu berzīšu grīdas ar tām pašām savām mīļuma smagajām rokām. Varbūt tikšu līdz pusei.
Linkir doma

#34 [28. Okt 2018|20:55]
Ellē ir rezervēts īpašs loks autoriem, kas izmanto sievietes izvarošanu vīriešu attiecību spēlēs, un tēlo nevienlīdzīgas varas pozīcijas radītas attiecības kā lielu mīlu. Man sametās nelabi. Bet es pabeidzu to lasīt. Un man ir viedoklis. Spīvs, bet ir.

Vispār bija jaukas dienas, filmas, brokastīs mājās gatavoti kebabi, cepti vafeļpannā. Vakariņās - paciemoties pie vecākiem miera ostā. Es jūtos labi, cerīgi un elpoju mierīgi. Man ļoti, ļoti patīk, kad man pieglaužas. Sargāju otra cilvēka sapni starp savu atslēgas kaulu un miega artēriju.
Linkir doma

#33 [1. Okt 2018|08:15]
Gatavojos ziemai: pārcēlos uz gaišo istabu, pārkārtoju gultu, lai gulētu ar seju pret rīta saulīti. nepieciešams katrs stariņš, kas tik būs sasmeļams.
Linkir doma

#32 [30. Sep 2018|20:08]
Izgāju pastaigāties nomedīt vakariņas, pa ceļam noskaidrojot savas šī brīža attiecības ar iemīlēšanos, mīlestību un džezu.
Linkir doma

#31 [6. Sep 2018|22:23]
Saņēmos, uzrakstīju garu, skaistu pastāstu par dzīvi, tad tas nodzisa un izgaisa uz mūžiem. Pastāstīšu, jūs satiekot.
Linkir doma

#30 [13. Jul 2018|07:57]
Šīs divas nedēļas neparedzamos brīžos raudu, mani rauj emocijas, nes spīts un apmāta nepadošanās vēlme. Visu laiku raudu iekšēji. Pat tad, kad tu nemaz neredzi.

Atgriežas trauksme, galvā sīc tāds vecs televizors, zini, kad pamodies naktī un visu piepilda spalgs "sīīīīī" un "sniedziņš", ņirboņa uz ekrāna, kas ir vienīgais gaišais logs pilnīgā tumsas telpā. Esmu iespundēta šajā sajūtā, dezorientēta un bez spēka.

Es nemāku pabeigt šo ierakstu. Atkal kņud acis un būtu jāraud.
Link1 raksta|ir doma

#29 [29. Jun 2018|10:20]
Gribu būt kārtīga, un lai mana māja ir vienmēr gatava viesiem. Lai mana dzīve ir sakārtota, skaista un vienmēr gatava viesiem. Jo citādi sāk izskatīties, ka esmu haotiska. Un problēma ar būšanu haotiskai ir tikai man pašai, tas netraucē citiem, jā, zinu.

Alternatīvi, varu mēģināt mācīties haosu pieņemt un mīlēt tā kā, manu personību mīl draugi.
Linkir doma

#28 [28. Jun 2018|07:43]
Izlēmu, ka visvieglāk pārdzīvot šo laiku būs, neskaitot dienas un stundas. Tādēļ vakar devos uz jocīgu lekciju, kuras laikā mani pārtvēra Skaistais Grēks un paaicināja uz randiņu. Divus dzērienus un 5 cigaretes vēlāk mēs beidzām ākstīties un tā nu es atkal esmu pamaz gulējusi, bet ļoti starojoša.

Cigarettes and chocolate milk
These are just a couple of my cravings
Everything it seems I like's a little bit stronger
A little bit thicker, a little bit harmful for me
Linkir doma

navigation
[ viewing | most recent entries ]
[ go | earlier ]