Nov. 21., 2018 | 11:57 am

Ik pa laikam atceros kādu senu bijušo un iestalkoju, ko tvīto, ko liek instagramā. Nodomāju, ka laikam jau nebija nemaz tik liels daunis, un mierīgi aizveru ciet.

Link | Comment | Add to Memories


Nov. 19., 2018 | 05:15 pm

Vakar ar T. mūsu grandiozā salūta laikā sēdējām tā visa ielokā jaunā, ļoti jaukā lokālā, kuru neviens vēl nezina, tāpēc bija jauki. Škrobe vienīgi, ka nebija spēka sagaidīt tos 2:00, lai ieēstu Goldenā simtgades zupu.

Link | Comment | Add to Memories


Nov. 10., 2018 | 04:01 pm

Un tieši šodien man sāk pietrūkt laika vienai.

Gribu izmazgāt drēbes, saliet augus, uztaisīt lētu paiku, ko nākamnedēļ ņemt uz darbu līdzi, moš rīt laiski aiziet uz kino vienītī, pabraukāt ar ričuku. Neko daudz, vienkārši aizbraukt uz Ķīsi, izsmēķēt vienu cigarellu (nu to fancy "Flame", kas pēc vaniļas un maksā vairāk kā cīgas). Iziet cauri humpalu 50 centu dienai. Bet tā vietā izskatās, ka šodien dodos uz Jelgavu un atpakaļ pirmdien pa taisno uz darbu. Tās būtu jau 4 dienas kopā (nu ok, pa dienu ķipa darām savas lietas). Es nevaru tik daudz. Bet man bail teikt, jo Cilvēks jau satraucas, vai es to visu gribu. Gribu. Tikai ne tik koncentrēti.

Toties vakar nosvinējām ķipa jubileju. Pidžamās buhājām vīnu, ēdām čipšus un skatījāmies filmas. Pēcāk 3 stundas spēlējām "never have i ever" onlainā. Labākā atzīmēšana manu attiecību vēsturē.

Link | Comment {1} | Add to Memories


atskaite

Nov. 8., 2018 | 03:14 pm

* Attiecības ir ieviesušas manā dzīvē vajadzību kādam citam atlikt laiku. Mīnusi - mazāk laika izdarīt, arī vairāk jāsēž telefonā, kas ļoti nepatīk. Plusi - brīvdienās esmu ārpus Rīgas bez datora un neviens nevar mani piespiest strādāt, lai cik steidzami tas būtu. Tātad ideālais plānojums - darba dienas un to vakari darbam, brīvdienas otram. Kaut kur iespraudīšu arī dienu sev.

* Aizvakar, rakstot darbu, sapratu, ka ir drausmīgi smieklīgi, ka mana bērnība ir dalīta divās daļās - idilliskie lauki meža vidū un 90-o kriminālais zieds Ziepniekkalnā (kādreiz uzrakstīšu vairāk stāstu, tā vieta taču bija/ir pilnīgs pizģec). Aiznākamnedēļ braucu ar ričuku meklēt laukus. Zinu tikai to, ka tas ir starp Cēsīm un Valmieru (jābrauc pa to taisno ceļu un kaut kad jāgriežas pa kreisi) un tajā pusē Gaujai, kur Vaidava.

* Vairs gandrīz neklausos savu mūziku. Klausos radio. Favorīts ir Star.fm un Naba. Vēl dažreiz vakaros LR2, jo tur ir kaut kas sasodīti mīļš. Trešo tad, kad nav labi un drīkstu tam, ka nav labi, ļauties. No rītiem klausos Pieci. Patīk tas, ko viņi runā, bet muzons gan drausmīgs, ja neskaita to "pieci latvieši", vai kā viņu tur. Raidījumi jau ir cita štelle. Tos kā podkāstus no arhīva.

Kopumā ir labi. Gribētos būt drusku krutākai, nekā esmu, bet ar to var sadzīvot.

Link | Comment {2} | Add to Memories


Aug. 30., 2018 | 03:13 pm

Ārēji apstākļi mainās uz labu, bet man ir bail, ka ar to nepietiks, jo centrā esmu es. Clap

Link | Comment | Add to Memories


Maijs. 21., 2018 | 02:46 pm

Pagājušonedēļ bija ļoti, ļoti štruntīgi, tāpēc nospraudu sauso likumu. Nevienu alu, nevienu glāzi vīna. Neko. Viss strādāja ļoti labi līdz vakardienai. Kārtīgi darīju savus darbus, kopu galvu, lasīju, skatījos filmas, īsumā ja nu ne laba, tad vērtīga nedēļa. Vakar nofilmējām pēdējo dienu un kaut kas noplīsa. Rakstīju J., ka galvenais jau mērenība, nav nekas slikts vakara aliņā utt., un paralēli netīšām pielēju seju. Iztērēju pēdējo naudu, padirsu telefonu, nolikos ar riteni, gan jau sarunāju visas pasaules muļķības pēc kārtas. Šodien darbā svīst stikli no manas izelpas, pakausī asinis, ritenis sadauzīts, izskatos krimināli, jūtos vēl trakāk. Nu kā var tik ļoti nemācēt dzert, dzerot tik daudz, cik es to daru?

J. saka, ka šis laiks ir ļoti slikts un briestot kaut kas īsteni nelabs. Varbūt.

Link | Comment {3} | Add to Memories


Maijs. 19., 2018 | 09:54 am

"Tu jau gandrīz nevari aiziet uz tualeti bez simtgades sajūtas sirdī."

Kairišs zina.

Link | Comment | Add to Memories


Sep. 21., 2017 | 12:17 am

Šovakar es gribu ļoti piedzerties, vislabāk lidmašīnā, kas ved uz Austrāliju vai hoķ Poliju, bet tā vietā pagalam neekspresīvi mainu pozīcijas no hibernēšanas gultā uz smēķēšanu virtuvē un atpakaļ.

Link | Comment | Add to Memories


Sep. 15., 2017 | 11:39 am

Viss šķita skumji un nejēdzīgi, bet tad sākās Riga IFF. Es pilnīgi nopietni nevaru iedomāties vietu, kur justos komfortablāk kā kinoteātrī. Galvenokārt tāpēc, ka neviens nepiepišas, neviens nevar piezvanīt un neviens nav apvainojies par kaut ko. Un pofig, ka tas ir ķipa eskeipisms. Mēs visi esam tādu pelnījuši. Diena, kas nosēdēta kinoteātrī ar tām superīgajām pusstundas kafijas pauzēm, ir ļoti, ļoti laba diena.

Link | Comment | Add to Memories


Maijs. 18., 2017 | 07:05 pm

Dzeru darbā zirdziņvīnu, jo viss naturāli besī. Un, jā, viņš joprojām garšo tieši tā, kā atceros - pēc sūda.

Link | Comment {1} | Add to Memories


Maijs. 7., 2017 | 10:12 am

Vakar biju NT uz "Zilo" un nu ļoti patika. Domāju, ka tas pat nav "labi priekš diplomdarba", bet ir vienkārši tiešām labi. Pēc izrādes gan nosēdos uzsmēķēt vārtrūmē un domāju: "Nu, un ja tā govs skatītos uz mani, nevis Juri vai dzērāju tēvu ar salipušiem matiem, ko redzētu viņa?" Un palika tik skumji. It kā jau boo-hoo, neesam savas labākās versijas, nekad nebūsim, deal with it, bet vai tomēr nevajadzētu savākt savu pakaļu kopā? Nu vismaz nedaudz. Nenodirst laiku bāros un bezjēdzīgos darbos? Ja pilnīgi tūlītēja reakcija uz jēdzīgi pavadītu laiku ir kaut kas tuvākais īstam priekam, ko zinu, tad kādēļ ir visa tā vilkme neko nedarīt, skatīties sūdus un dzert?

Link | Comment {1} | Add to Memories


Apr. 17., 2017 | 12:58 pm

Vakar pēcpusdienā sēdējām ar Jaunekli Labietī un runājām par to, cik bezjēdzīgi vispār ir kaut ko plānot, un ka mēs visu darīsim spontāni - kad patiešām gribas. Ierunājos, ka jābrauc kaut kad uz Liepāju, jo, nu, mana Liepāja taču un šamais cērt pretī "Braucam?" Piecēlāmies, nopirkām divlitreni ar alu, iekãpām tramvajā un devāmies uz autoostu. Autobusā sadraudzējāmies ar brāļiem Jāni un Matīsu, kuri gan, kā man liekas, vairāk gribēja draudzēties ar mūsu alu. Vīri kas vīri, parādā nepalika un pretī augstsirdīgi sniedza savas Heineken bundžas. Jānis bijis ments, bet tagad "vienkārši braukā uz Holandi", par Matīsu neko daudz neuzzinājām, jo pēc pirmajiem 15 kilometriem tomēr izrādījās pārāk saguris. Vārds pa vārdam, Jauneklis stāda mani priekšā kā savu sievu, un es vēl piemetinu, ka pazīstami esam 10 gadus, no kuriem astoņus precēti. Mācījāmies vienā klasē, šamais pēc divpadsmitās aizbrauca mācīties uz Čehiju, pašķīrāmies, bet pēc gada atbrauca atpakaļ un apprecējāmies. Jānim no mūsu skaistā stāsta pat asaras saskrēja acīs, paši vienkārši palikām vēl laimīgāki, lai gan stāsts, protams, bija absolūta diršana. Kaut kur pilnīgā čuhņā aiz Saldus tik ļoti sāk vajadzēt čurāt, ka izejas nav - ir jāstājas. Kā dāma atteicos čurāt krūmos, kamēr autobuss gaida, tāpēc palūdzām izlaist pie kroga. Nākamais autobuss pēc 40 minūtēm, nekas traks. Deviņi vakarā, saulriets, daba, skaisti un brīnišķīgi. Kad izejam no kroga, idilliskā lauku bilde ir pārvērtusies absolūtā tumsā un sniegputenī. Stāvam nekurienes vidū, drebam, kliedzam mīļas muļķības un neredzam pat viens otru. Autobuss, kā jau paredzējām, pabrauc mums garām, bet beigās tomēr apžēlojas un apstājas. Liepājas galā tā pati čurāšanas sāpe. Pārbaudām visas autoostas durvis, kuras, protams, ir ciet, bet atrodam dīvaina paskata mazas melnas durtiņas, kas gan ir vaļā. Uzkāpjam uz otro stāvu, aizslīdam gar durvīm, no kurām nāk gaisma, izejam cauri zālei, kas izskatās pēc botāniskā dārza, un atrodam vēl dīvainākas durvis, turklāt ar kodu. A šās, kā izrādās, vaļā, un aiz tām tualete. Komforts un kosmiskā kārtība atkal uz brīdi nogarantēta.


Ko pašā Liepājā? Daudz smējāmies, bučojāmies un dzērām vīnu ar Jaunekļa agrāko laiku čomu. Šorīt nopirkām Topiņā divas vārītas olas, parkā kāvāmies un ēdām bez sāls.

Tagad, kamēr Jauneklis uz pleca autobusā čuč, gūglēju, kā vārīt vistas buljonu, jo abiem drudzis. Bet tas nekas, tas pie lietas piederas.

Link | Comment {9} | Add to Memories


Apr. 6., 2017 | 02:49 pm

Ienācu šeit, tikai lai būtu iemesls 5 min atpūtināt galvu no darba, jo citādi liekas, ka uzlidošu gaisā.

"Rimi hronikas", Galerija Rīga, vakardiena, ap 22:00 pie konditorejas stenda, sieviete ap 26 otrai sievietei ap 26: "Da zajebala mņe uže žratj etot siera kuka." Bagātie arī raud, tāteikt.

Link | Comment | Add to Memories


Mar. 15., 2017 | 01:50 pm

Iedomājos cik drausmīgi, ka ir bērni ar mentālām problēmām. Ja es un paziņas kā (it kā) pieaugušie varam loģiski izspriest un saprast, kas šobrīd notiek ar ķermeni (pierodu pie zālēm, tāpēc slikta dūša, kaut kas saasinās, tādēļ nevaru gulēt), viņi taču vispār nesaprot, kāpēc pēkšni viņu ķermenim ir krahs. Un cik traki varētu būt, ja vecāki no tā neko nerubī un par to neko nedara. Mēs ta varam pēc pieredzes "o, nav kur likt enerģiju, jāiet pastaigā", "ir lēkme, jāiedzer zāles", bet ko viņiem? Vai jūs atceraties, kā bija sākumā? Es vairs ne. Psih. poliklīnikā rindās arī sēž tikai vecīši (kuri ir kaut kādos superakūtos stāvokļos) un jaunie no 25 līdz 35. Manu vecāku gadu grupas cilvēku (viens 45, otrs 50) vispār nav iespējams piedabūt pie ārsta, bet viņi, savukārt, audzina bērnus, kurus reizi divos mēnešos ved pārbaudīt acis, ausis, plaušas un dibenus, bet, nedod dievs, aiziet uz čekapu pie psihiatra, pat ja bērnam (vai pašam) ir redzamas problēmas. Pļe. Labi, vismaz drīz pamainīsies paaudze un tie trīsdesmitgadnieki, kas šobrīd pievērš normālu vērību savai mentālajai veselībai, paši sāks audzināt bērnus. Nu, daži jau audzina, bet mani 30gadnieki pārsvarā vēl tam briest. Par 20gadniekiem nemaz nerunājot.

Link | Comment {4} | Add to Memories


Feb. 6., 2017 | 12:55 pm

Iz meiču sarunām

- Vīrieši tak ir "no citas planētas". Tikai, ja viņi ir izdomājuši atceļot uz mūsējo, tad varbūt var drusku pielāgot savas kulturatšķirības. Nu apmēram tā, kā eiropieši aizliedz burkas un hidžabus. Paga, vai tas nozīmē, ka sievietes ir kaut kāda veida diskriminētājas?
Es kaut kur pa ceļam saputrojos.

- Tu šobrīd izklausies drusciņ pēc Vīrieša X.

- Nu fak nu.

- Re, nemaz nav tik lielas kultūratšķirības!

- Tad que pasa? Kāpēc nekad nevar iebraukt visā šitajā releišnšitā un attieksmēs un zīmēs, bļe?

- Tāpēc, ka kultūratšķirības ir viens, bet indivīda fucked up prāts ir kas cits.

- Tupi, ka nevar visus salikt divos groziņos - veči un bābas, ar groziņoem uztaisīt 300 eksperimentus un iedot formulu lielajai mīlestībai. Tupi.

Link | Comment | Add to Memories


lietas

Aug. 18., 2016 | 03:47 pm

Vienmēr esmu ļoti apskaudusi cilvēkus, kas te var atļauties rakstīt par savām seksuālajām pieredzēm, mīlestībām vai nu kaut Lielajām Sāpēm. Jau no bloga sākuma lielākā daļa lasītāju ir personīgi pazīstami dzīvē, turklāt pārāk tuvi. Un tad ir tā kā neērti rakstīt par šībrīža aktivitātēm, ja zini, ka to lasīs bijušais (-ie), vai par to, cik neiespējami sūdīgi jūties, ja pēc pāris stundām tiecies ar cilvēku, kas to būs lasījis.

Kad nestrādāju, guļu mājās un skatos Friends. Visu pēc kārtas. Ilgojos pēc savas "kliķes". Mūsējā sen pajukusi un parasti pēc 20 tādas īsti neveidojas, man liekas. Gribas atslēgas no kāda cita dzīvokļa un brīvos brīžos iet uz turieni gulēt vannā. Gribas tā mierīgi kopīgi neko nedarīt - papildīt krustvārdu mīklas, uztaisīt ēst, paskatīties filmas/tv. Gribas negribēt smēķēt. Gribas izlaist nākamo gadu un uzreiz sākt Mišas kursu. Vēl dažreiz gribas bērnu, bet retāk kā augstākminēto.

Link | Comment {3} | Add to Memories


I want to feel like I feel when I'm asleep

Feb. 1., 2016 | 11:49 pm

Klausieties Giles Corey.

Link | Comment | Add to Memories


Jan. 8., 2016 | 04:46 pm

Kopš pirmā janvāra principā gandrīz neesmu pametusi mājas (un, pa lielam, gultu), ja neskaita vienu ciemošanos (ceļš taksī uz turieni, uzreiz gultā tur, karsti dzērieni un datorspēles), vienu gājienu uz veikalu, vienu novadītu izrādi un vienu braucienu uz slimnīcu. Pirmdien varbūt atsākšu dzīvi. Šo dienu laikā esmu noskatījusies 11 filmas un miljons video par sērijveida slepkavām un dzīvnieciņiem. Jo vairāk guļu mājās, jo vairāk galvā sāk nogurdināt gandrīz visi apkārtējie, un mīļāki kļūst tie četri-pieci. Es zinu, ka daži māk uzturēt kontaktu ar tiem 4-5, pārējos liekot kaut kādā citā grozā un citādāk viņiem pieejot, bet es to diemžēl īsti nesaprotu. Nu kā tā?

Link | Comment | Add to Memories


Dec. 29., 2015 | 12:39 pm

Vakar bijušais uzaicināja kopīgi paspēlēt datorspēles un, nu, bija tik vienkārši, kruti un mīļi. Viss jau tāpat kā agrāk tikai ar citiem noteikumiem. Braucu taksī uz mājām un beidzot bija miers. Tagad čut ne gribas savest visas sajātās attiecības kārtībā. Laikam atkal starpsvētku sentiments vai kas nu tur. Nebūsim pidari.

Link | Comment | Add to Memories


Dec. 23., 2015 | 05:06 pm

Dumjais Ziemassvētku sentiments. Vakar aiz skumjām darba eglītē netīšām izdzēru pudeli vīna un tad skrēju uz režijas eksāmenu. Izklausījās, ka scenārijs viņiem patīk un viss jau būtu okei, ja būtu izlaidusi, piemēram, vārdu "pidars", izsakoties par kursabiedrenes varoni. Vai neiesaistījusies personiskās sarunās ar pasniedzējiem, kas pieprasa atrasties pusmetra attālumā. Vai neatlūzusi uz kāpnēm, vai nepasūtījusi kursabiedru dirst, vai vispār mazāk runājusi.

Šodien klausos visus Bonus Vainerus un Sufjanus, skumstu bez piedzeršanās un mēģinu izdomāt, kā neaiziet uz izrādi, kurai Ziemassvētku vakarā zem eglītes rakstīšu recenziju.

Link | Comment | Add to Memories