citi

sapnī biju piknikā mežā pie melnezera. sēdēju pie saulē balināta pelēka koka galda. manā priekšā auga koks, kas starp visu zaļo lapotni un skujotni vienīgais bija sārtām skujām un baltu mizu. tas bija apvīts ar tādu kā efeju, kas izskatījās pēc lielas un sārtas čūskas – tās lapiņas apliecās ap savu stumbriņu it kā tās apņemtu cilinindru, un lapiņas saulē mirdzēja kā zvīņas, bet zem tām tikai zariņi un tukšums, tāda doba rozā čūska. kokā bija arī dobums, kurā pēkšņi saskrēja īkšķa lieluma melnās skudras, un tad visa čūsku efeja sevi atdarīja, ataudzēja no koka, atkāpjoties no augšas uz leju, atstājot un atklājot stumbru baltu. tas bija tik skaisti un tik detalizēti!

tad manā klēpī ielēkušas ūdeles rīklē nomirt ielīda cirslītis.

pēc tam es biju skolā, darbā, un ieklīdis kādā dīvainā vannasistabā gleznotavu stāvā, kura gaitenī bija divguļamā gulta ar M. vannasistaba bija bez gaismas un ar krītainām sienām, kas sasmērēja manu ādu un vienīgo apģērbu (melnas apakšbikses) baltu, un es nevarēju saprast, no kurienes šajā tumšajā telpā nāk skaņa, kas līdzīga seklai elpošanai vai arī elpināšanai. es piegāju pie ventilācijas atveres, caur kuru redzēju citu tukšu telpu, un skaņa nāca no tās.

kāds manuāli ar savu elpu ventilēja telpu.