Comments: |
es būšu "tā meitene" šeit. Tev tiešām gribas, lai VISUR VISS ir KĀRTĪGI?
:D man liekas, ka jāpieliek diskleimeris, ka uz vidi un dzīvi tas neattiecas.
..man darbā kolēğe tā izdarās. bet kad atrodu viņas kļūdas..ko parasti acīs nebāžu..izlaboju un aizmirstu..tad viņa netic...:)) /reku būs ko labot pieturzīmes
es tiešām saprotu, ka tas ir traki kaitinoši, bet tam nabaga grammar nazi grūti atturēties. labi, piemēram, iekšējos e-pastos vēl tā, bet ja iet klientiem vai publicēšanai, tad, zini, asinis vārās. dod šai pretī. kad man norāda uz manām gramatikas/neuzmanības kļūdām, mani pārņem svilstošs kauns un es metos labot (ja iespējams).
es tevi ļoti labi saprotu. tam ir ļoti liela nozīme. kāpēc lai kāds tevi uztvertu nopietni, ja tu pats sevi neuztver gana nopietni, tāpēc pat nepalūdz nevienam pārlasīt rakstīto tekstu pirms publicēšanas.
un vēl jau tā ir vienkārši cieņa pret auditoriju/patērētāju - dot viņiem labāko iespējamo. uzskatīt, ka viņi to ir pelnījuši. nevis atmest un aizmirst.
gramatikas kļūdu aizrādīšana vēl tā (ja tas notiek privāti, tad ir ok), bet man pēdējā pusgada laikā ir bijuši gana daudz brīži, kad tu ar savu "visam jābūt pareizi" un "vissaprātīgākais veids, kā rīkoties" esi man tik dziļi iecirtusi par to, kā cīnos ar savas dzīves problēmām, ka man vienlaikus zūd jebkāda vēlme ar tevi kontaktēties un arī rodas ļauns prieks zinot, ka tu tikpat briesmīgi uzbrūc arī pati sev (kā vismaz izskatās, skatoties no malas).
man tevis tādos brīžos ir žēl, bet tas ir tāds augstprātīgs, sevi sargājošs žēlums - "vai, cik briesmīgi gan ir dzīvot tik indīgā galvā".
es uz to esmu pārjūtīga. un tagad es jūtos atbrīvota, ka šito varēju uzrakstīt. lūdzu, turi savus nagus no manis pa gabalu. :)
jā, to rakstot, es tieši domāju par sarunām ar tevi. es nezinu, kāpēc tieši tavi risinājumi man šķiet tik nepareizi - īpaši tādēļ, ka mēs bieži esam sapratušas viena otras problēmas. bet varbūt tieši tāpēc.
es centīšos turēt mēli aiz zobiem.
bet (lai cik grūti man nešķistu no atzīt) ir kaut kāds ļauns prieks arī ciršanā tev. šķiet, ka daļa manis grib uzaudzēt tev atpakaļ to ādu, no kā tu tik ilgi centies tik vaļā. jo es negribu dīlot ar savu draugu vājumu. "uzliec tak to plāksteri." "tas taču ir sīkums." un, kā jau tu pareizi saki, tas ir tāpēc, ka redzu citos to, kas man riebjas/riebtos sevī. un šis laikam apstiprina pirmās rindkopas pēdējo teikumu, ha.
Nujā. Tas ir tiešām riebīgi, un draugiem tā nevajadzētu uzvesties. Arī man ar tevi ir līdzīgi, bet es savus nagus ievelku dūrēs, jo zinu, ka negribu darīt tev pāri un bārstīties ar nevajadzīgiem komentāriem, kas balstīti manis pašas nedrošībā. Tas ir lieki!
Un tu pamanīji, ka nekur tavā postā nebija vārdu "atvaino" vai "piedod"? Bļa, temperature. You suck. | |