| 195 |
20. Nov 2018|22:10 |
es esmu ļoti piekasīgs un sīkumains cilvēks. turklāt katru reizi es zinu, ka piekasos sīkumiem un prātīgāk būtu turēt muti ciet, bet nagi niez un es padodos. īsti nezinu, vai tas tāpēc, ka gribu visu pa savam (kaut kāds kontroles elements) vai tāpēc ka gribu justies pārāka par citiem (savtīgums un egoisms). ar draugiem tas mūždien noved pie kašķēšanās. kaut kādā svešinieku vai profesionālajā vidē es ātri vien kļūstu par "to meiteni". to, kas piesienas garumzīmes trūkumam. to, kas teiks "nu, tā jau gluži nav gan". to, kas nevar likties mierā.
bet man tik ļoti gribas, lai visur viss ir kārtīgi. lai publiskā telpā tiktu lietota gramatiski pareiza latviešu valoda. lai fakti tiktu pārbaudīti trīsreiz. lai cilvēki aplūkotu situāciju no visām pusēm. un tad es grūžu to savu aso nagu cita brūcē un pārmetu, ka viņš nav uzlicis plāksteri. es pat pārāk necenšos paklausīt tai balstiņai, kas prasa: "nu, kur tev jālien?"
iesaistos diskusijās ar homofobiem, nacionālistiem un vakcīnu pretiniekiem. norādu uz drukas kļūdām korporatīvos feisbukkontos. rakstu e-pastus par neuzmanīgi rakstītiem tekstiem informatīvā materiālā, kas, izrādās, jau ir aizgājis uz druku. un tādējādi laikam paijāju savu ego.
stulbākais jau tas, ka pati saviem tekstiem/viedokļiem/domām tik skrupulozi gan nepieeju. |
|