|
22. Nov 2018|00:05 |
jā, to rakstot, es tieši domāju par sarunām ar tevi. es nezinu, kāpēc tieši tavi risinājumi man šķiet tik nepareizi - īpaši tādēļ, ka mēs bieži esam sapratušas viena otras problēmas. bet varbūt tieši tāpēc.
es centīšos turēt mēli aiz zobiem.
bet (lai cik grūti man nešķistu no atzīt) ir kaut kāds ļauns prieks arī ciršanā tev. šķiet, ka daļa manis grib uzaudzēt tev atpakaļ to ādu, no kā tu tik ilgi centies tik vaļā. jo es negribu dīlot ar savu draugu vājumu. "uzliec tak to plāksteri." "tas taču ir sīkums." un, kā jau tu pareizi saki, tas ir tāpēc, ka redzu citos to, kas man riebjas/riebtos sevī. un šis laikam apstiprina pirmās rindkopas pēdējo teikumu, ha. |
|