Ja gribās, tad gribās, galvenais ir kādā brīdī vairs negribēt vai gribēt kko veselīgāku. Kādreiz pie stacijas bija blakus bodīte, kur gaidot vilcienu pirku dārzeņus un saulainās vasaras dienās limonādes skārdenītēs. Jo tās bija tieši blakus dārzeņiem, pārbagāti un skaisti sakārtotas. Un voilaaa, tagad es cenšos sevi piespiest katru dienu taisīt termostēju vai kafiju, lai nevajadzētu pirkt limonādi, kas dod enerģiju, bet vakarpusē bez aktivitātēm rada vienkārši cukura nogulsnēšanos aka riepu uz vēdera. :D