Paul Kalkbrenner Rīgā
Kamēr tie elektroniskās pasaules superstāri nav aizgājuši penzijā, tikmēr jau kaut kur var aiziet paklausīties un drusku 'pakratīties'. Šonedēļ ceturtdienas vakarā Rīgā viesojās vācu DJ Paul Kalkbrenner. Man pa lielam neštirī klasiski ritmiskā tehno mūzika, vien retos gadījumos, kad ir kāds EP vai skaņdarbu cikls,kam ir kaut kāds koncepts, stāsts, skaņu trips. No deju mūzikas sanāk vairāk štirī progressive trance gabali ap 2006-2009 vai atsevišķi deju/pop īpatņi, kā piem. Gusgus, kurus iedvesmo veco laiku modulāro sintezatoru radītās skaņas un uz skatuves labprātāk eksperimentē nevis spēlē diseni klasisko. ha ha un vēl ir "atmosfērīgā kebab mūzika", kad ir kaut kāds progressive/deep house vai tehno ar austrumu "vaibiem" un vokāliem, bet kas nekad neskanētu Pakistānas kebabā...



k', atpakaļ pie P. Kalkbrennera. Ar D. pirms vairākiem gadiem maskačkas studentu dzīvoklī skatījāmies to Paul Kalkbrenner mūzikas self-promoting filmu "Berlin calling". Iepriekš nezinājām, ka filmas treileri, ko caurvij paša DJ mūzika, diezgan daudz arī parādās pašā filmā. Berlin Calling filma jau pašā sākumā ievelk 'gigu' un mūzikas gaisotnē, lai gan tur pa lielam nekas īsti nenotika (īss scenārijs - dīdžejs pārdozē un tas traucē radošajai dzīvei, līdz tas pārtrauc lietot un pievēršas tikai mūzikai), vairāk izklaides filma, kas tikpat labi arī saucas "don't do drugs kids, have fun and make music instead".
Pirms koncerta uz Palladium skatuves rādīja slaidšovu ar dīdžejam tuvām ikdienas lietām - ceļošanas foto, ierakstu studiju, futbola bumbu, marihuānu burciņā (tā nevarēja būt tēja, bet melnbalts foto - hvz???) un tā tālāk, kas tad arī sasaucas ar koncerta tūres nosaukumu "Parts of life".
No sākuma klausījāmies koncertu uz balkona, jo gribējās pašu dīdžeju redzēt "vaigā" (esmu īsa augumā) un vispār redzēt, kā šamējs darbojās ar savu sintezatoru/datoru, vienlaikus smēķējot. Laikam šis dzīvē vienīgais koncerts, kur uz skatuves smēķē iekštelpās, es tādu izvirtību līdz tam nebiju redzējusi (izņemot teātros uz skatuves, protams). :)
Tā nu es zināju, ka jaunās plates intro gabali vēl neuzspridzinās zāli, jo jaunā jaunie gabali vēl nav tik ļoti iekarojuši sirdis un tad gājām lejā klausīties pūlī. Atradām pat labu vietu, kur tāpat bija redzams dīdžejs. No jaunajiem gabaliem vislabāk patika "part eight" (kaitinoši, ka jaunajā visi skaņdarbi vienkārši nosaukti ciparos). Kurš, kā izrādās, tas gabals, tam arī klips uzfilmēts, bet dies-goda-vārds pirmoreiz to izdzirdēju koncertā (un patiesībā 95% jaunos skaņdarbus pirmoreiz tieši koncertā).
Pa lielam zāle 'pamodās' tresīšanas maratonam pie skaņdarba "La Mezcla", kas patiesībā ir viena cita dīdžeja gabals, bet šams pamanījies samiksēt tā, ka dejot-tresītājiem patīk. Pēcāk sekoja arī jaunāki un arī pavisam klasiskie hīti no Berlin calling filmas un tā tālāk. Un tad jau dejoja arī tie, kas pat nebija uz deju zāles, bet kaut kur tuvu izejai pie skaņu pults.
Tā kā koncerts notika ceturtdienas vakara pieklājīgā vakarā (apmēram astoņos/pusdeviņos vakarā), tad tresītājos bija arī uzvalkos tērpti vīrieši kā tikko no birojiem izlīduši un kuriem turpat netālu jaunieši adidas trenuškās, laba kombinācija. :D

Ja godīgi, es vienmēr no dj live setiem dzīvajā gaidu izteikti eksperimentālās daļas, kas šajā koncertā bija ļoti maz. Bet var jau būt,ka vienkārši ir dīdžeji, kas to nevar atļauties, jo vairāk cenšas izpatikt publikai, vai laiks spiež nospēlēt noteiktu skaitu gabalu.
Kopumā sešas zvaigznes no desmit. Ja godīgi, tad kaut kādi maziņi tikai Latvijas auditorijai zināmi dj live seti man pat labāk patikuši nekā šis te megastārs. Bet bija labi. Labi, ka vispār ir iespēja pieredzēt un tad salīdzināt.