01:26 pm - Valkas-Valgas nedienas
Valcēnieši deklarējas Valgā. Tādos tempos turpinot, no tiem pēc CSP datiem ~4500 valcēniešiem pirms pāris gadiem drīz būs 3000, tad 2500, tad 2000, tad paliks tikai pendži, kas strauji izmirst un nabagi bez interneta, kas nejaudā pārdeklarēties kaimiņvalsts puses pilsētas daļā. Uzņēmēji, kas saka, ka Valkas alkobodes visu izručīs, nu c'mon - pašvaldībai pa tiešo aiziet tikai NĪN un IIN nodokļi, kas varētu rasties no tām alkobodēm. Akcīzes nodoklis aiziet valsts katlam. Jauniem uzņēmumiem tā vieta īsti pievilcīga nav, jo Valka-Valga ir nomale gan Latvijai, gan Igaunijai.
http://www.la.lv/igaunijas-bernu-pabalsti-novedusi-lidz-finansialai-krizei-valkuBij čujs jau 2013.gadā (kad tur pirmoreiz paviesojos), ka tai dvīņu pilsētai nākotnē būs kaut kādas problēmas, jo pēc būtības viena apdzīvota vieta, kur eksistē iekšā divu valstu likumi un divi dažādi ekon. attīstības tempi. Tur nevar sadzīvot cepts un vārīts, vai nu tā vai šitā.
Interesantākais scenārijs būtu tāds, ka tās Valkas pašv. iestādes apvienos ar Valgas un tad beigās vairāk vai mazāk de facto Valka būs tāda kā igauņu pilsēta ar daudz latviešu un krievu viesstrādniekiem un būtu kaut kāds skandāls pa pagastu, ui, tas ir Latviju, ka igauņi esot Latvijai Valku "atņēmuši", jo pašmāju viedie nejaudā tikt līdz Igaunijas attīstībai un demogrāfijas politikai.:DDD
04:13 pm - Paul Kalkbrenner Rīgā
Kamēr tie elektroniskās pasaules superstāri nav aizgājuši penzijā, tikmēr jau kaut kur var aiziet paklausīties un drusku 'pakratīties'. Šonedēļ ceturtdienas vakarā Rīgā viesojās vācu DJ Paul Kalkbrenner. Man pa lielam neštirī klasiski ritmiskā tehno mūzika, vien retos gadījumos, kad ir kāds EP vai skaņdarbu cikls,kam ir kaut kāds koncepts, stāsts, skaņu trips. No deju mūzikas sanāk vairāk štirī progressive trance gabali ap 2006-2009 vai atsevišķi deju/pop īpatņi, kā piem. Gusgus, kurus iedvesmo veco laiku modulāro sintezatoru radītās skaņas un uz skatuves labprātāk eksperimentē nevis spēlē diseni klasisko. ha ha un vēl ir "atmosfērīgā kebab mūzika", kad ir kaut kāds progressive/deep house vai tehno ar austrumu "vaibiem" un vokāliem, bet kas nekad neskanētu Pakistānas kebabā...
k', atpakaļ pie P. Kalkbrennera. Ar D. pirms vairākiem gadiem maskačkas studentu dzīvoklī skatījāmies to Paul Kalkbrenner mūzikas self-promoting filmu "Berlin calling". Iepriekš nezinājām, ka filmas treileri, ko caurvij paša DJ mūzika, diezgan daudz arī parādās pašā filmā. Berlin Calling filma jau pašā sākumā ievelk 'gigu' un mūzikas gaisotnē, lai gan tur pa lielam nekas īsti nenotika (īss scenārijs - dīdžejs pārdozē un tas traucē radošajai dzīvei, līdz tas pārtrauc lietot un pievēršas tikai mūzikai), vairāk izklaides filma, kas tikpat labi arī saucas "don't do drugs kids, have fun and make music instead".
Pirms koncerta uz Palladium skatuves rādīja slaidšovu ar dīdžejam tuvām ikdienas lietām - ceļošanas foto, ierakstu studiju, futbola bumbu, marihuānu burciņā (tā nevarēja būt tēja, bet melnbalts foto - hvz???) un tā tālāk, kas tad arī sasaucas ar koncerta tūres nosaukumu "Parts of life".
No sākuma klausījāmies koncertu uz balkona, jo gribējās pašu dīdžeju redzēt "vaigā" (esmu īsa augumā) un vispār redzēt, kā šamējs darbojās ar savu sintezatoru/datoru, vienlaikus smēķējot. Laikam šis dzīvē vienīgais koncerts, kur uz skatuves smēķē iekštelpās, es tādu izvirtību līdz tam nebiju redzējusi (izņemot teātros uz skatuves, protams). :)
Tā nu es zināju, ka jaunās plates intro gabali vēl neuzspridzinās zāli, jo jaunā jaunie gabali vēl nav tik ļoti iekarojuši sirdis un tad gājām lejā klausīties pūlī. Atradām pat labu vietu, kur tāpat bija redzams dīdžejs. No jaunajiem gabaliem vislabāk patika "part eight" (kaitinoši, ka jaunajā visi skaņdarbi vienkārši nosaukti ciparos). Kurš, kā izrādās, tas gabals, tam arī klips uzfilmēts, bet dies-goda-vārds pirmoreiz to izdzirdēju koncertā (un patiesībā 95% jaunos skaņdarbus pirmoreiz tieši koncertā).
Pa lielam zāle 'pamodās' tresīšanas maratonam pie skaņdarba "La Mezcla", kas patiesībā ir viena cita dīdžeja gabals, bet šams pamanījies samiksēt tā, ka dejot-tresītājiem patīk. Pēcāk sekoja arī jaunāki un arī pavisam klasiskie hīti no Berlin calling filmas un tā tālāk. Un tad jau dejoja arī tie, kas pat nebija uz deju zāles, bet kaut kur tuvu izejai pie skaņu pults.
Tā kā koncerts notika ceturtdienas vakara pieklājīgā vakarā (apmēram astoņos/pusdeviņos vakarā), tad tresītājos bija arī uzvalkos tērpti vīrieši kā tikko no birojiem izlīduši un kuriem turpat netālu jaunieši adidas trenuškās, laba kombinācija. :D
Ja godīgi, es vienmēr no dj live setiem dzīvajā gaidu izteikti eksperimentālās daļas, kas šajā koncertā bija ļoti maz. Bet var jau būt,ka vienkārši ir dīdžeji, kas to nevar atļauties, jo vairāk cenšas izpatikt publikai, vai laiks spiež nospēlēt noteiktu skaitu gabalu.
Kopumā sešas zvaigznes no desmit. Ja godīgi, tad kaut kādi maziņi tikai Latvijas auditorijai zināmi dj live seti man pat labāk patikuši nekā šis te megastārs. Bet bija labi. Labi, ka vispār ir iespēja pieredzēt un tad salīdzināt.
07:05 pm - Telesarjad Pank
Kamēr šodien viena vienīga tuntulēšanās pa māj', tikmēr atcerējos noskatīties pēdējo EV100 ietvaros radīto seriālu "Pank" ("Banka"), kuru kopš rudens vēlos ceturtdienu vakaros rādīja LTV. Seriālam klāt marķieris 16+, jo tur bij gan grafiskā vardarbība, gan kailums, gan daudz nāves tematika. Seriāla pamatā ir reāli notikumi Igaunijā, kad mazākas bankas izkonkurēja/pārpirka zviedru SEB un Swedbanka.
Seriāla tēli, kuri strādājot bankā, sagāja gan sviestā, gan alkatībā, gan bezjēdzīgumā un tam paralēli bija skaidri saprotams, ka tur brīžiem bija atainota gan 90to gadu krājaizdevumu bums, gan treknie gadi un trekno gadu dzīve uz parāda, politiķu bezdarbība, gan Lehman Brothers 2008. g. banku krīze, ar ko seriāls noslēdzās.
Seriāls īpašs ar to, ka bija ļoti tīkami, ne-seriālos sastopami kadrējumi un ik pa laikam bija tādi mākslinieciskie izteiksmes līdzekļi kā grāmatās vai mākslas filmās. Piemēram, tumšais bruņinieks, kad zviedru bankas treknajos gados sāka kontrolēt daudzu cilvēku dzīvi, mēms un spocīgi lēns balets, beigti taureņi un putni no debesīm u.t.t.
Seriālā bija arī labi aktieri, cik nu Igaunijā tādi ir un vispār igauņu filmās redzēti no Sugisball, Kirsitubakas un vēl visādām filmām.
Vēl bija inčīgi redzēt, kā ar ļoti sīkām detaļām bezpersonīgajās un pārkičīgajos mājokļos iezagās laikmetam atbilstošas lietas, seriālā laikam ejot uz priekšu un bija aizrautīgi fonā vai īsāk nekā sekundes vai sekundes laikā tās ievērot un atpazīt. Piemēram, viens no bankas darbiniekiem kapā Wolfenshtein spēlīti, tad tur kāds ieslidina tējas krūzē tējas maisiņu, biezo tenisa spēlēšanas atribūtika, politiķim tipisks sliktāko politiķu-dirsēju un 90to populistu rokas žests - "peace simbols", sievietēm laikam atbilstošas kurpes kājās un vēl visādi sīkumi. Devil is in the details.
Bija arī trāpīgi citāti par patērētāju sabiedrību kopumā, viens no tiem skanēja apmēram tā "Tu dzīvo mājā, kas pirkta ar mūsu bankas hipotekāro kredītu, brauc ar līzingā pirktu mašīnu, tava alga tiek skaitīta tajā pašā bankā, aizej uz veikalu un pērc zeķbikses *insert random preci* no ražotāja,kam bankā ieķīlātas lietas. Tev ir dota izvēle, pirkt prezervatīvus par mūsu naudu vai dzemdēt mūsu bankai jaunus klientus".
9 balles no 10
