strjomīgi iet uz klubiem
Man patīk mūzika un aiziet uz kādu izmeklētu pasākumu (intuitīvi taustos, bet pēc konkrētiem kritērijiem un iepazīstos ar mūziku bandcamp pirms došanās kaut kur), bet kopumā nepatīk klubi kā tādi (nav arī klubu apmeklēšanas vecums vairs, man 25 gadi un vispār penzonārs esmu), it sevišķi nedēļu nogalēs, kad pasākumi notiek vēlu (vakar 24:00). Jātaisa loģistika - jāpēta sabiedriskais transports vai taksometru pieejamība/cenas, laicīgi jāizņem pietiekams daudzums skaidras naudas, jāsagatavo lukturītis, jo kāpņutelpās naktī piķa melna tumsa, āber dzīvokļu atslēgu komplekti ir divi u.t.t. Tas ir ļoti svarīgi, jo ja kāda no tām loģistikas lietām iztrūkst, tad pašu pasākumu (koncerts vai kkas cits) prieku var aizēnot ilgāka uzkavēšanās klubā (piem. līdz pirmajam sab.transportam, studentu gados laikam 2x tā darīts bij). Kā meitenei laikam visi klubi liekas vairāk vai mazāk strjomīgi, neatkarīgi no tā vai klubs atrodas Vecrīgā vai mazpilsētas tālākajā līķu nobēdzinātavā pie gatera.
No vēlamā būtu lieliski, ja mūziķi koncertus taisītu tikai siltā laikā, brīvā dabā vai lietus gadījumā kaut kādās improvizētās nojumēs un krēslaināka mūzika iekristu tieši ar krēslas/tumsas iestāšanos. Taču ziema te ir gara (novembris - marts), tie ir 5 mēneši un piecus mēnešus bez dzīvās mūzikas būtu diezgan skumīgi dzīvot.
Ja vakar pie skatuves deju zonā es 70% pirmā koncerta laikā biju vienīgais, tā teikt fans un dejotājs (loool, viens no kluba saimniekiem šad un tad gāja uzpūst dūmus, ja jau pasākums, tad arī visam jābūt kā pasākumā kurā būtu vairāk cilvēku). Ahh, industriālais tehno ir ekskluzīvs manā mazpilsētā, par to cilvēkiem īsti nav interese, tas ir labi. Šovakar Rīgā būs pavisam liels deju mūzikas koncerts Palladium ar apmēram 500 cilvēkiem vai pat vairāk. Ja klubos skan interesanta un laba mūzika, tad man ir diezgan vienalga par apkārtējo publiku (laikam jau foršāk, kad tās nav, jo laukums kur tresīties ir būtiski lielāks). Protams, smieklīgi, ja ieejot klubā pasākumu rīkotājs tevi atpazīst "Ā, jūs toreiz bijāt vienīgie klausītāji mūziķa X koncertā, nu jā, ziniet, izskatās, ka šovakar arī nebūs daudz tautas un tu esi Ievas māsa, ja?". :D
Kopumā ņemot, es domāju, ka klubu kultūra ir samērā zema, jo maz cilvēku actually iet izbaudīt mūziku, bet gan dirn pie bāra letes un sūc aliņus/kokčikus, lai tikai skaitās, ka viņi nednogalē "kaut kur ir bijuši ārā no darbs-mājas-darbs". Protams, sarunas un pļāpas ir forši, bet nez, šķiet, ka klubs nav īstā vieta, kur runāties, jo troksnis un pusbļaušana īsti nav labākais sarunu vešanas formāts. Uz dzertuvēm, kur uzstādījums ir dzert un dzert kvalitatīvu šmigu (piem. bārs Taka) - tur jā, tur ir labi iet, ja visādu apstākļu dēļ cilvēkiem dienas laikā sestd./svētdienā nesanāk laika tikties piem. maiņu darba dēļ.
Strjomīguma līmenis klubos, kuros kādreiz mūžā būts, tas nekas, ka kādas vietas vairs neeksistē (jo vairāk zvaigznīšu, jo strjomīgāk):
Republika - *
Melnā piektdiena - **** (ceļš uz/no kluba ir vēmekļiem pilns,par ko tas liecina?neko labu)
Preses nama bunkurs - **** (divas zvaigznītes klāt dēļ tā, ka redzēju kā tur viena meitene tualetē "rāpoja gar sienām")
Ogres Studya - *** (patiesībā divas zvaigznītes tikai klāt dēļ lokācijas)
Ādmiņu ielas mēģinājumu/koncertzāle - ***
Nabaklab - *
kādreizējais metālistu klubs pie Vanšu tilta - **
Nemiers - **
Noass - ***
Mala Cēsīs - nav strjomīgi, jo uz vakara pasākumiem tur nav būts.
Balerija Jelgavā - arī nav strjomīgi bijis, lai gan kādas trīs vai četras reizes relatīvi vēlos vakaros tur būts un ar pēdējo vilcienu/autobusu braukts mājās.
Fonteins Liepājā - ***
Gan jau ir vēl kaut kas, bet kā jau minēju - uz mūzikas (vismaz kurus varēja nosaukt par uz mūziku tendētiem) klubiem eju relatīvi reti, apmēram reizi trijos vai divos mēnešos, lai klausītos dzīvo mūziku.
Risinājums, lai būtu mazāk strjomīgi (es tiešām diezgan gariem zobiem eju uz klubiem, jo kā jau minēju - kopumā nepatīk klubu kultūra), laikam būtu sapirkties biļetes uz mūzikas festivāliem un cerēt, ka tad vairs negribēsies citā sezonā iet klausīties, laikam nedarbotos.