Pirmkārt, man nav pieredze nevienā NVO, domāju, ka tas ir ļoti svarīgi, būt daļai no kādas tiešām sabiedrībai nesoša labuma NVO, pirms kāds vispār grib iet politikā.
Otrkārt, es šad un tad apzināti eju likuma otrā pusē (trespassings, lai nofotgrafētu muižas, kuras vai nu var nodegt vai tikt pārbūvētas līdz nepazīšanai u.c. būves, kas oficiāli ir kāda privātīpašumā un ja īpašnieks ir suns uz siena kaudzes, tad sarunāt faktiski nav iespējams).
Treškārt - eksistē tāda lieta, kā partijas biedru naudas. Kopš 1993.g. nav bijusi neviena partija, kas būtu 100% ētiska un godprātīga strādāt sabiedrības labā, nevis pīrāga dalīšanas labā. Tā ir informācija, kas ir neizdzēšama ne no kurienes un var darīt kaunu vai potenciālu iespēju tikt iemestam cietumā totalitāra režīma stāšanās gadījumā,VISAS turpmākās dzīves laikā. Vēsture mēdz atkārtoties, u know.

Kaut kad dzīvē iestāšos kādā NVO, ja uzskatīšu, ka ar savām zināšanām/darbiem varētu sniegt labumu sabiedrībai, bet bez tālejošākiem mērķiem. Tas ir augstākais, ko es kā pilsonis varu darīt lietas labā, lai vairotu demokrātiju.