bikses
Zināju, ka pienāks tā diena, kad saplīsīs bikses ārpus mājām un tās centīšos salīmēt ar skoču (lulz), lai pa kāju nesvilpotu auksts pavasara vējš. Man vismaz paveicās, ka saplīsa tikai bikšu ceļgals. Dēm. Mīļākās velveta bikses aizķēru aiz soviet metāla atvilktņu rakstāmgalda (kolēģei esot tāda pati skāde reiz sanākusi, tā kā es neesmu vienīgā tizlene). Lai gan vispār forši tas, ka dzīvojot un strādājot divās dažādās mazpilsētās tāpat neviens pazīstams nevar uz ielas redzēt un padomāt, nez, ka es kaut kāds plencis esmu palikusi (plenčiem 80% gadījumos ir saplēstas drēbes kautiņu,kritienu rezultātā). Ā jā, reiz Maximā redzēju vīrieti, kam bija puse no bikšu pēcpuses salīmēta ar skoču, domājams, ka arī tāpēc, lai nez, vējš nesvilpotu un civilizētāk varētu tikt uz mājām.