pirmais septembris
Man vienkārši zajebal, ka stulbie sīču vecāki nerubī LAICĪGI nopirkt sīkajiem burtnīcas un citus sūdus jau vasarā. Atjēdzās, bļin. Tāpat jūsu sīkie pīpēs spaisu un zem astoņpadsmit ar mašīnām brauks grāvjos,nekādas šaurlīniju burtnīcas viņus neglābs.Bad parenting, bļa, tas ir kaut kas tāds, uz ko man riktīgi besī skatīties darba laikā. Vienīgais, kas mani šajās nedēļās priecē ir satikt ģimeni, ēst, lasīt "Metro 2033" un fotolietas.
Nu jau četras nedēļas nav divas brīvdienas pēc kārtas, esmu nogurusi un vēlreiz atkārtoju - man pie dirsas, ka jums vajag šaurlīniju burtnīcas tieši tagad, jūsu jobanie sīči tāpat sabojās dzīvi, ostot līmi pļavniekos vai smirdīgā imantas garāžu rajonā laidīs sev vēnās heroīnu.
Es esmu aizkaitināta, un kad esmu aizkaitināta, man patīk rakstīt cibā.


***
Šodien braukšu uz Ogri pastaigāties. Nezinu kāpēc tieši tur, bet man vienalga, ka tikai laba vilcienu satiksme atpakaļ līdz Jāņavārtiem. Gribu brīvdienas un atvaļinājumu. Un redzēt kaut ko dzejas dienās.