Salmiņiem virsū rakstīts "Magus kõrsik", bet mans plašais igaunisko paziņu loks apgalvo, ka vispār viņus saucot kõrsikud. Kõrsik esot vienskaitlī, kā krieviski "Sladkaja solomka".

Valkā/Valgā arī nekas daudz nav jādara, tur var mierīgi sēdēt dīķa krastā un grauzt salmiņus, nekur nav jāiet. Starp citu, Valkas puses stacija ir daudz iespaidīgāka par to, kas Valgā, tikai pamesta. Taču ļoti labā stāvoklī priekš pamestas stacijas.

Ja ļoti nemaldos, no-name grāmatnīca tur joprojām ir, papildināta ar no-name kancelejas precēm. Vēl viena no-name ir Smiltenē akurāt pie centrālā laukuma, ar visu no-name noformējumu "Grāmatas". Var taisīt no-name grāmatnīcu tūri pa Ziemeļlatviju :)

Ar sabiedrisko ēdināšanu un dzirdināšanu tur gan ir, kā ir. Latvijas laukos "aizejam iedzert" nozīmē "paņemam dvuļu un piesēžam kādā gleznā stūrītī", un tā vien šķiet, ka Igaunijas pusē ir apmēram tas pats. Toties -- še jau veidojas maršruts -- Strenčos ir līdz sajūsmai autentiska deviņdesmit otrā gada ēdnīca, ar visu uzprišināto padomjlaiku interjēru, divkasetnieku ar nokabinātām tumbām un, protams, pareizu ēdienkarti, karbonādes, miltu mērces, etiķaini kāposti, tādas lietas.