pabalstu slaucēju loģika
Stāvu pie sarkanās gaismas un gaidu zaļo kā visi citi, līdz pie auss noķērcās bezzobaina 50gadīga bidla "pa veloceliņu jābrauc!"
Lieki piebilst, ka veloceliņš kā tāds nav Tērbatas un Dzirnavu ielas krustojumā, NAV, jo tur tas vienkārši izbeidzas (Ņila loģika, uztaisīt veloceliņu no gogoļielas, kas vienkārši pazūd Tērbatas ielā) un ir vnk bruģis bez nekādām velojoslām.
Tai bidlai blakus bija, ēm, meitene plusmīnus manā vecumā ar dauna sindromu vai tamlīdzīgu slimību. Ne es kādam biju virsū uzbraukusi ar riteni, neko, viņas vienkārši atnāca un tupi sāka ķērkt virsū. Tā kā redzēju, ka viņa reāli izskatās pēc pabalstu slaucējas, kas nodzer sava apgādājamā invalīda pabalstu, noteicu "uz darbu nav jābrauc?"
A šī turpina kaut ko ķērkt un sāka gramstīties man ap somu. Sapratu, ka abas galīgi nav pie pilna rubļa un tinos lapās (tā tik vēl trūka, lai resnā bidla no somas nozog foķiku vai naudu vai nogrūstu mani uz braucamās daļas). Te nu bija, strādāt centrā! Nevar aizbraukt normāli uz darbu, nesastopoties ar sevišķi izmeklētiem retardiem! Kādā sakarā vispār tādi cilvēki saņem invalidātes pabalstu, kurus reāli veido nodokļu maksātāji, tai skaitā arī es? Un šamie vēl braukā ar Ņila 0.biļetēm! Ar transportu! Kamēr tie, kam reāli jātiek uz darbu, tā īsti nemaz nevar atļauties katru mēnesi piķot 35 eiras par nefunkcionējošu sabiedrisko transportu!
No kurienes rodas tāda tumsonība,dzīvo tie invalīdi un viņu suteneri na haļāvu, bet NĒ, VĒL NAV LABI!!! Totāla nepateicība! Normāliem cilvēkiem tā kā ir skaidrs, ka ir jāpriecājās par esošu dienu, bet nē, invalīdi neko nespēj un vēl mēģina sadirst dienu citiem, kas viņus uztur! Vatafak!
Pseidoinvalīdmau*a! Būtu man rokās veloslēdzene,viņas smadzenēs rastos pirmā rieva!