tie, cilvēki man pretī, 10.daļa
atļaušos papildināt rubriku no sērijas "tie,cilvēki man pretī"

Šekureku,ienāk pa durvīm kaut kur youtube redzēts matu ērkulis, ā nē, to es ieraudzīju pēc tam, kad IZDZIRDĒJU kaut kur dzirdētu balsi. Tas taču Aigars Grauba jo Jumpravas!! Kruta! Viņš bija kopā ar ģimeni un kādu ārzemju draugu, jo ik pa laikam runājās angliski un pētīja mākslas grāmatas.Cik paredzami kulturāli? Viņu redzēt noteikti bija krutāk nekā Ģirtu Ķesteri(lasi-testeri) padsmit centimetru attālumā iepriekšējā darba vietā,kad jams pirka kūku un šampanieti.
***
Viņš pirka kristīgo literatūru un es kā atejiste sajutos nereāli neērti, iedomājaties!? Tas ir kā starp alkoholu izvēlēties bērnu šampanieti,saprotiet. Nu labi, jāpiebilst, ka to pērk ārkārtīgi reti, tas ir apmēram tāpat, kā kioskos Žirafes laikam(bet patiesībā es nezinu, kā ir ar tām Žirafēm).
***
Viņa stostās,bet tas ir ļoti piemīlīgi.Šķiet,ka nekad iepriekš dzīvē nebiju tā pa īstam runājusi ar cilvēku, kas stostās. Tas nav tik drausmīgs runas defekts, kā to izķēmo filmās,nebūt ne. Man stostīšanās liekās pilnīgi OK, jo var saprast pilnīgi visu, gluži tāpat, kā tie cilvēki kas nepareizi izrunā burtu "R". Iepriekšējā darbā bija viens kolēģis, kas stostās. Viņš pat bija itin runīgs pie zupas šķīvja. :)
***
Tēvs un 2 sīkie, sīkie runā tikai angliski, tēvs - krieviski ar mani. Sīkie šausmīgi grib Grega dienasgrāmatu pēdējo daļu, lai gan tēvam rokās solīds grāmatu saraksts, kas piemēroti 11-12 gadīgiem bērniem. Un - šekureku, kauns - tur, kur strādāju, nav nekā cita ko piedāvāt kā Hobits. Tēvs paņem no sajūsminātā dēla Grega dienasgrāmatu un prasa "Tam gluposķi,da?" "Aha,eto tak kak komiksu smotrit, ņi čitaet" (es nemāku runāt krieviski,bet krievi mani saprot, par laimi) "tak kak ja dumaju,eh". Beigu beigās sīkaļas tomēr to grāmatu izdīca, jo pierunāju tēvu, lai bērni dzird "Kids like to read about other people in their age because then they learn how to be nice to classmates and friends". Tā grāmata taču ir sūds, bet ja tas ir vienīgais, ko bērni lasa, tad oukeeeeei, vismaz vēl vienu reizi lai pačamda grāmatu cietajos vākos, nevis skrollē viedtālruni no garlaicības...Ak šausmas,kad man būs bērni, man viņiem arī būs jāpērk sūdi, tas ir tik briesmīgi!!! (es par bērniem vispār nedomāju, bet tajā vakarā sapratu, ka šis laikmets ir pizģec bērnu intelekta attīstībai)
***
Panikā skrien cilvēki un meklē smukus plānotājus. Ja es zinātu, kas katram liekas smuks vēl pirms es viņiem kaut ko piedāvāju, es dabūtu plus simts respekta punktus...bet ko nu tur. Žēl, ka nevaru pastāstīt un pažēloties par sevi - man ir prasts plānotājs ar mērkaķīti uz vāka un man tajā nav ko īsti rakstīt,jo LU smagi dirš, sakot, ka studijas iemāca cilvēkiem plānot laiku un prioritātes... NĒ, NĒ, NEIN NEIN NEIn....
***
Izcēlu Oskaru Vaildu (nu ne jau tāpēc,ka viņš gejs, bet ka labi raksta!) un še ku reku, mēneša laikā nopirka visus "Gredzens un dūja". Vispār tas ir awwwwwwwwwww, ja citi nopērk grāmatas, ko es lasu un kas patīk. Tā ir laime! Man smaids sejā ir patiess, kad kāds pērk ko tādu, kas man patīk un ir lasīts, goda vārds! Neviens nesaprot, ka es strādāju grāmatnīcā (gan jau vēlāk bibliotēkā), kur principā nekad neviens neko daudz nevar pelnīt. Grāmatas ir mīlestība, tas ir svarīgāk par algu/prestižu/naudas tērēšanu. Kā joko ķengaraga bibliotekāres "tev jādabū naudīgs vīrs, lai varētu visu mūžu strādāt ar grāmatām" (tas ir trū storī, nekas izdomāts!) :D
***
Viņš palūdza noņemt plastmases plēvi grāmatai "100 Taschen favorite TV shows". Ar lielāko prieku! Jo vairāk cilvēku skatlogā lasa, jo vairāk cilvēku nāk ciemos. Un pēc tam atnesa man to kluci "nu vismaz izlasiet pirmo lappusi" tādā tonī, it kā es nelasītu grāmatas, bet tikai tās pārdotu,ķipa gribēja izlikties kruts. Es taču esmu skatījusies tur minētos 90to un 00to gadu seriālus, tā kā "bič,plīz!!!" Tur iekšā pat ir 2014.gadā iznākušie seriāli, tā kā...
***
Elita Patmalniece šad tad parādās, laikam grib paskatīties, kā viņas grāmatu pārdod. Nu neinteresē cilvēkiem, jo nav daudz satura. Sorī. Bet man patīk viņu ieraudzīt. Ikdienā tikpat krāsaina kā baumu portālos. Krāsas ir feini, man patīk,ka cilvēki nebaidās no krāsām tā kā viņa, kas ķipa skaitās pusmūžā.
***
Viņš ir kaut kāds apsargs un lasa, formā esot. Iedomājaties, dāmas, apsarga formā un lasa, tas ir diezgan īpatnējs salikums..ķipa seksī vai neseksī?
***
Somiete teica, ka mums daudz kas kopīgs. Es uzreiz teicu "Of course, we have! Metal, forests and hockey! <3
***
Karoče, nesen bija viens vīrietis, kas regulāri nāk lasīt/pirkt grāmatas un teica "vienreiz dzērumā nopirku ļoti dārgu grāmatu". Es neteikšu pa cik eiro, pietiek pateikt, ka dzērumā. Godīgi klienti ir labi klienti.