telefontubbie (![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small} telefontubbie) rakstīja,@ 2015-11-04 09:31:00 |
 |
 |
 |
|
|
|
|
|
|
 |
|
 |
Vakar redzēju vienu meiteni, kas bija saģērbusies kā Spice girls dziedātāja - leoparda imitācijas mētelis, spīdīgas botes, uz galvas divas matu "antenas", seja nobārstīta gliteriem un vēl kaudze aksesuāru, ko manas smadzenes nespēja vairs sagremot. Viņai varētu būt divdesmit ar kaut ko, bet ja labi saglabājusies, tad visi trīsdesmit. Viņai gan jau patika Spice girls. Bet tās šmotkas! Tās šmotkas! Jēbal! Bērnībā tādas šmotkas viņa noteikti nedabūja valkāt, jo tas maksāja pietiekami dārgi (vismaz jauns, pat no centrāltirgus!)un pasarg dies bērnus tādā ķēmā laist uz ielas, krievi vēl piekaus :D. Nahuj? Neizdzīvots sapnis iegrābt plaukstu gliteru līmē un notašķīt seju tā, lai var rādīties cilvēkos, ne tikai mājās pie spoguļa? Nē, es šito nesaprotu. Un tas leopard-imitācijas mētelis - what!? - tādas valkāja dāmītes no Žirafes žurnāla. :D Ja kāda sevi atpazīst, tad var uztaisīt sev gliteru konfetī.
- - -
Tā meitene deva iespēju atcerēties žurnāla Foto kvartāls bildītes, kur bija random secībā atlasītas bildītes no 90tajiem.
http://fotokvartals.lv/2011/04/08/devin
Un jā - fotogrāfijas nekad nav objektīvas, ir visādas epizodes, ko atceros stipri vien labāk, nekā kaut kādas albumos aizmirstas fotogrāfijas. Tās fotogrāfijas izceļot no albuma, liekas, ka "paga, vai tad kas tāds patiesībā bija?tiešām?!". Agrāk izteiktāk bija tā, ka cilvēki sastājās grupiņā vai portretā un tad fočējās. Un vēl uzvilkt labākas drēbes, ha hahaha. Bet tagad ir vienalga, jo viens kadrs nemaksā tik, cik tas maksāja ar visu filmas attīstīšanu. Tā lūk. Es noteikti mūsdienās negribētu "stilot" un ģērbties 90to gadu stilā, jo tas ir fucking awful.Ja tagad atgrieztos bērnībā, darītu visu tieši to pašu un vispār nepiegrieztu vērību kaut kādām psrs un "jaunā kapitālisma" paliekām.
Jā. Lūk. Fotogrāfijas. Tās vienmēr ir subjektīvas, pat ja konstatē faktu. Tāpat kā grāmatas. Kad biju maza, ar brāļiem un māsām šķirstījām vecos foto albumus, kas bija ar smukiem ādas un kartona vākiem. Un smējāmies par to, cik viss izskatās jocīgs un cik cilvēki izskatās nepazīstami. Es tagad arī skatos uz vecām fotogrāfijām un domāju, ka viss izskatījās jocīgi un cilvēki izskatās nepazīstami.
- - -
jocīgā es un co 1996 - 1998
https://www.flickr.com/photos/41764
https://www.flickr.com/photos/41764
https://www.flickr.com/photos/41764
Šitā ģērbties :D Tās vēl nedrausmīgākās bildes :D
- - -
Tā meitene deva iespēju atcerēties žurnāla Foto kvartāls bildītes, kur bija random secībā atlasītas bildītes no 90tajiem.
http://fotokvartals.lv/2011/04/08/devin
Un jā - fotogrāfijas nekad nav objektīvas, ir visādas epizodes, ko atceros stipri vien labāk, nekā kaut kādas albumos aizmirstas fotogrāfijas. Tās fotogrāfijas izceļot no albuma, liekas, ka "paga, vai tad kas tāds patiesībā bija?tiešām?!". Agrāk izteiktāk bija tā, ka cilvēki sastājās grupiņā vai portretā un tad fočējās. Un vēl uzvilkt labākas drēbes, ha hahaha. Bet tagad ir vienalga, jo viens kadrs nemaksā tik, cik tas maksāja ar visu filmas attīstīšanu. Tā lūk. Es noteikti mūsdienās negribētu "stilot" un ģērbties 90to gadu stilā, jo tas ir fucking awful.Ja tagad atgrieztos bērnībā, darītu visu tieši to pašu un vispār nepiegrieztu vērību kaut kādām psrs un "jaunā kapitālisma" paliekām.
Jā. Lūk. Fotogrāfijas. Tās vienmēr ir subjektīvas, pat ja konstatē faktu. Tāpat kā grāmatas. Kad biju maza, ar brāļiem un māsām šķirstījām vecos foto albumus, kas bija ar smukiem ādas un kartona vākiem. Un smējāmies par to, cik viss izskatās jocīgs un cik cilvēki izskatās nepazīstami. Es tagad arī skatos uz vecām fotogrāfijām un domāju, ka viss izskatījās jocīgi un cilvēki izskatās nepazīstami.
- - -
jocīgā es un co 1996 - 1998
https://www.flickr.com/photos/41764
https://www.flickr.com/photos/41764
https://www.flickr.com/photos/41764
Šitā ģērbties :D Tās vēl nedrausmīgākās bildes :D
