Par Rīgas Satiksmi
Pēc pusgada vairs nebūšu students, kas var braukt pa 0,30 centiem vienā virzienā. Katru otro dienu pārvietojos ar riteni, arī ziemā pa ledu.

Ritenis ir veselīgi un kruta. Tikai visu laiku pastāv nozagšanas risks. Pirms dažām dienām ar kolēģi pēc darba papļāpājām vietējā parkā uz soliņa. Riteni pieslēgt nav kur. ritenis novietots man tieši blakus, turu uz tā roku. Bet nē, atnāk kaut kāds iereibis slāvs un saka "parādi riteni, pateikšu vai labs", saku "nē,tas ir mans, neaiztiec", kad saprotu, ka šis jau sāk gramstīties ap stūri, uzrūcu "nekā nebūs" , paņēmu riteni un braucu mājup. Pat nevajag riteni kaut kur atstāt, lai to mēģinātu nozagt acu priekšā, mēģināt izraut no rokām!!! Bet nu tas tā. Rīgas urālija. Diez kā citur, kur lombardi nav uz katra stūra un ja ir, tad visi zina, kam kas pieder.

Riteņošana katru dienu izklausās diezgan optimistiski, reāli un veselīgi. Bet..bet - nozagšanas risks pastāv visu laiku, neatkarīgi no tā, cik tev kruts riteņslēgs vai cik izmanīgi proti atkratīties no urāliem brīdī, kad esi piestājis ar kādu parunāties vai nopētīt karti uz ielas.

Mans pacietības kauss "Rīga-Rīgas satiksme-Rīgas astronomiskās īres cenas" kausiņš drīz būs gandrīz, gandrīz pilns.

Rīgas satiksmes pakalpojumi nav tā vērti, lai par to maksātu tik lielu naudu. Reāli viss sačakarējās kopš brīža, kad tika noņemti konduktori, kas uzpasēja, lai transportā nekāpj iekšā visādi nekārtību cēlāji. Vismaz kādreiz bija tā - iekāpa kāds mudaks, tad tramvaja vadītājs vienkārši apstājās pieturā tik ilgi, kamēr to mudaku konduktors izdzina ārā. Atmiņas par 7.tramvaju!