telefontubbie (![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small} telefontubbie) rakstīja,@ 2014-10-24 00:50:00 |
 |
 |
 |
|
|
|
|
|
|
 |
|
 |
ja man būtu bērns gejs/lesbiete, man būtu viens pīpis!
Palasīju komentārus pie ziņām, kas vēsta par to, ka Igaunijā drīkst reģistrēt arī viendzimuma pāru kopdzīvi.
Un tad palūkoju šo:
http://www.musuberni.lv/francija-un-iga
Vai tiešām dzīves lielākā traģēdija vecākiem ir tas, ja bērns izaug un secina, ka viņš/viņa ir gejs/lesbiete?
LOL, lol, lollypop!
Izlaidīgs dzīvesveids? Tādi cilvēki arī strādā, maksā rēķinus, studē, piedalās vēlēšanās utt.
Vai kāds no tiem protestētājiem un bļauriem ir redzējis filmu Paragraph 175 un iztēlojušies,ja būtu vēl joprojām tādi laiki, ka tādus vienkārši aizsūta uz koncentrācijas nometni? http://en.wikipedia.org/wiki/Paragraph_
Mēdz jau teikt, ka cilvēki visvairāk baidās no tā, ko ne reizi savā mūžā nav redzējuši.
Kad biju sīka, uzzināju, ka eksistē geji un lesbietes tad, kad man bija kaut kādi 10 gadi un es par to izlasīju žurnālā "Sīrups" vai "LABA". Izlasītais uz mani neatstāja pilnīgi nekādu iespaidu. Totally zero.
Vai tie musuberni.lv sapsihojušies vecāki vispār jautā, ko viņu bērni reāli domā par gejiem un lesbietēm? Tas ir, bērnu reālo viedokli, ko tie ir paši izštukojuši, redzot kaut kādas bildītes žurnālos (piemēram, bildi kā Madonna skūpstas ar Britniju Spīrsu) un pēc izlasītā vienalga kur - grāmatās presē vai filmās TV.
Skolā, veselības mācības stundās, ja nemaldos, vispār nepiemin to,ka kaut kas tāds eksistē. Vismaz es neatceros, kad gāju 6. klasē. Pilnīgs PSRS "ja es neredzu, tas neeksistē". Pieaugušie domā, ka bērni ir stulbi un ka viņiem nav pašiem sava viedokļa un ka tas veidojas tikai no tā, ko saka mamma, tētis un skolotājs...
Daudzus gadus vēlāk, kad man jau bija 18 vai 19 gadu, uzzināju, ka viens no maniem vidusskolā iegūtajiem draugiem,ar kuru regulāri komunicēju vēl šobaltdien ir TĀDS. Un viņš man baidījās to teikt, jo domāja, ka es nesapratīšu un vairs nedraudzēšos. Re, pie kā noved pieaugušo un sabiedrības spiediens "TĀDI cilvēki nav pelnījuši ne draugus, ne sapratni".
Manā dzīvē šis atklājums neizmainīja pilnīgi neko. Tas tā, ja nu kāds baidās, ka kāds no viņu draugiem/radiem/kolēģiem ir gejs vai lesbiete. :) :)
Vēl pēc vairākiem gadiem darba vietā novērojot kolēģi, atklāju, ka vīrieši ar viņu mēdz vairāk pļāpāt. Nu tā uzkrītoši. Un izrādījās, ka jā, arī kolēģis ir TĀDS. Arī šis atklājums neko neizmainīja, jo kā kolēģis viņš palīdz man un es palīdzu viņam tāpat kā pirms tam, kad uzzināju, ka viņš ir TĀDS. :)
Ko es ar to gribēju teikt? Nu tas, ka reāli TĀDI cilvēki ir mums apkārt, tikai mēs to nezinām, jo viņi vēl joprojām baidās, slēpjas un domā, ka saprotošu cilvēku apkārt neeksistē un to nesaka, jo domā, ka tādējādi var zaudēt dajebkādu respektu otra acīs.
Un tie vecāki, kuri tik ļoti "sargā" savus bērnus, jā, lūk, tieši viņu bērni izaugs kā pabiras, jo 18 gadu vecumā steigs precēties, ražot bērnus, jo ķip esot jāatražo nācija pēc iespējas ātrāk, jo tas ir pareizi, tas nekas, ka intelekts un garīgā pasaule vēl nav attīstījusies. :D
Palasīju komentārus pie ziņām, kas vēsta par to, ka Igaunijā drīkst reģistrēt arī viendzimuma pāru kopdzīvi.
Un tad palūkoju šo:
http://www.musuberni.lv/francija-un-iga
Vai tiešām dzīves lielākā traģēdija vecākiem ir tas, ja bērns izaug un secina, ka viņš/viņa ir gejs/lesbiete?
LOL, lol, lollypop!
Izlaidīgs dzīvesveids? Tādi cilvēki arī strādā, maksā rēķinus, studē, piedalās vēlēšanās utt.
Vai kāds no tiem protestētājiem un bļauriem ir redzējis filmu Paragraph 175 un iztēlojušies,ja būtu vēl joprojām tādi laiki, ka tādus vienkārši aizsūta uz koncentrācijas nometni? http://en.wikipedia.org/wiki/Paragraph_
Mēdz jau teikt, ka cilvēki visvairāk baidās no tā, ko ne reizi savā mūžā nav redzējuši.
Kad biju sīka, uzzināju, ka eksistē geji un lesbietes tad, kad man bija kaut kādi 10 gadi un es par to izlasīju žurnālā "Sīrups" vai "LABA". Izlasītais uz mani neatstāja pilnīgi nekādu iespaidu. Totally zero.
Vai tie musuberni.lv sapsihojušies vecāki vispār jautā, ko viņu bērni reāli domā par gejiem un lesbietēm? Tas ir, bērnu reālo viedokli, ko tie ir paši izštukojuši, redzot kaut kādas bildītes žurnālos (piemēram, bildi kā Madonna skūpstas ar Britniju Spīrsu) un pēc izlasītā vienalga kur - grāmatās presē vai filmās TV.
Skolā, veselības mācības stundās, ja nemaldos, vispār nepiemin to,ka kaut kas tāds eksistē. Vismaz es neatceros, kad gāju 6. klasē. Pilnīgs PSRS "ja es neredzu, tas neeksistē". Pieaugušie domā, ka bērni ir stulbi un ka viņiem nav pašiem sava viedokļa un ka tas veidojas tikai no tā, ko saka mamma, tētis un skolotājs...
Daudzus gadus vēlāk, kad man jau bija 18 vai 19 gadu, uzzināju, ka viens no maniem vidusskolā iegūtajiem draugiem,ar kuru regulāri komunicēju vēl šobaltdien ir TĀDS. Un viņš man baidījās to teikt, jo domāja, ka es nesapratīšu un vairs nedraudzēšos. Re, pie kā noved pieaugušo un sabiedrības spiediens "TĀDI cilvēki nav pelnījuši ne draugus, ne sapratni".
Manā dzīvē šis atklājums neizmainīja pilnīgi neko. Tas tā, ja nu kāds baidās, ka kāds no viņu draugiem/radiem/kolēģiem ir gejs vai lesbiete. :) :)
Vēl pēc vairākiem gadiem darba vietā novērojot kolēģi, atklāju, ka vīrieši ar viņu mēdz vairāk pļāpāt. Nu tā uzkrītoši. Un izrādījās, ka jā, arī kolēģis ir TĀDS. Arī šis atklājums neko neizmainīja, jo kā kolēģis viņš palīdz man un es palīdzu viņam tāpat kā pirms tam, kad uzzināju, ka viņš ir TĀDS. :)
Ko es ar to gribēju teikt? Nu tas, ka reāli TĀDI cilvēki ir mums apkārt, tikai mēs to nezinām, jo viņi vēl joprojām baidās, slēpjas un domā, ka saprotošu cilvēku apkārt neeksistē un to nesaka, jo domā, ka tādējādi var zaudēt dajebkādu respektu otra acīs.
Un tie vecāki, kuri tik ļoti "sargā" savus bērnus, jā, lūk, tieši viņu bērni izaugs kā pabiras, jo 18 gadu vecumā steigs precēties, ražot bērnus, jo ķip esot jāatražo nācija pēc iespējas ātrāk, jo tas ir pareizi, tas nekas, ka intelekts un garīgā pasaule vēl nav attīstījusies. :D
