par La vie d'Adèle [2013] un Plynace wiezowce [2013]
Tā pirms pāris dienām noskatījos divas 2013.gadā tapušas tematiskās.
Secinājumi par La vie d'Adèle [2013]:
* Ko? Kopš kura laika meitenes zem gultas glabā XL izmēra kastes ar daudz DAŽĀDIEM, neapēstiem, iepakotiem saldumiem "nebaltām dienām"? Fikcija.
* Ļoti garajā mīlēšanas ainā šamās divas to darīja kā divi traki suņi. Un viena kustējās praktiski kā vīrietis. WHY?
* Galvenās varones abas likās mentāli stulbas. Vienai ēdiena fetišs, otrai savas mākslas fetišs.
* Adeles "Bomžu frizūra" teju visas filmas garumā (čupčiks uz galvas, izjucis) trenē pacietību.
* Ja 1.randiņā puisis nenosauc nevienu grāmatu, ko izlasījis, viņam nespīd. Vienkārši nespīd. Win.



Secinājumi par Plynace wiezowce [2013]
* Smukākajiem gejiem vienmēr jāņem un jānomirst.
* Mīlas ainas vienmēr ir kaut kādās pilnīgi kreisās ģeogrāfiskās vietās.
* Sievietes skaudīgas uz gejiem - NOPIETNI!??! Fikcija.
* Ja kādu uz ielas nosauc par geju ,to noteikti jāpiekauj. Wait, vai tad trū geji ir agresīvi?
* Vienmēr filmās, kad jāveic izvēle starp vienu diviem partneriem paļubom līs lietus vai būs citi slikti laikapstākļi.