atmiņas par domām

kā tas tieši praktiski izpaužas?

(Reply to this) (Parent) (Thread)

serotanīna sintēzei palīdzot fiziskas aktivitātes, ēst gatavošana, komunicēšana, šķiet bija vēl kas, ko neatceros, nesavtīgas darbības iespējams. serotanīna sitēzei vajag triptofānu, kuru lielos daudzumos satur, piemēram, saulespuķu sēklas.
ja pareizi saprotu, tad dopamīns uzbudina attiecīgās sistēmas (ja nemaldos to arī sauc par dopamīna sistēmu un tā ļoti ietekmē mūsu uzvedību) savukārt serotanīns inhibē, tas ir piesaistās un neko. tāpēc dopamīns štirī uzreiz, bet ātri pārbudina attiecīgos receptorus un tie iekaist. savukārt serotanīns panāk laimes sajūtu, ilgstošu iekšēju mieru. ļoti iespējams es visu esmu sapratis nepareizi. bet man personīgi tas nepārk satrauc, jo šī izpratne palīdz labi justies.

endorfīna jūrās var papēldēt pēc ilgstošas fiziskas slodzes. diemžēl katru reizi ir jāminās, jāskrien, jāpeld tālak, lai sasniegtu iepriekšējo līmeni. man pagaidām ar 5 - 6 h pietiek.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

When you spend time with a cat, your production of serotonin, a chemical that boosts feelings of well-being, goes up, and your cortisol levels go down.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

ar suni vēl okxitocīns klāt. bet jā, mājdzīvnieki, kuri rūp, noteikti nāk par labu serotanīna sintēzei.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Atvainojiet, bet ar kaķiem arī var labi saoksitocinēties. It's proven. Tas ir par jūsu attiecībām, nevis par sugu.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

kkad nesen bija par šito runa. tika tirdīta gūgle, atmiņā palicis, ka ar kaķi tā var gadīties, bet pierādīts ir tikai ar suni.
un oksitocīns nav nemaz nekas tik baigi pozitīvs, padara savējos savējākus, bet svešos svešākus. a mīlēt ta jāmīl visi (vismaz manā realitātē), tas ir grūti arī bez oksitocīna.

(Reply to this) (Parent)

ok, varbūt suns bija vienīgas, kur tas notiek abiem. mana atmiņa nav nekas tāds, kam es diži uzticētos.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Nē, arī kaķiem tas notiek pretī. Un oksitocīna ģenerēšanās nav saistīta ar sugām vispār. Bija āzis, kam bija oksitocīna rādītāji griestos attiecībā pret labu draugu suni.

Un nē, visi nav jāmīlē :) Tieši tāpēc jau oksitocīnam ir tāds efekts. Iespējamie pāridarītāji nav jāmīlē - tie ir jāatpazīst, lai varētu izvairīties no to pāridarījumiem. Privātā filozofija var teikt ko citu, bet bioloģija saka tā.

Bet vispār viņam ir atsāpinošs un visko labu darošs efekts. Tiesa, mēs viņu manuprāt vēl ne tuvu neesam izpētījuši. Man oksitocīns liekas visfascinējošākā lieta mūsu ķermenī, man šķiet, ar tā noslēpumaino apriti ļoti daudz kas saistīts mūsu cilvēcības un kopības jēgas sakarā.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

"Iespējamie pāridarītāji nav jāmīlē - tie ir jāatpazīst"

tā vot arī rodas visādas gīnijas un fobijas (;

(Reply to this) (Parent)