atmiņas par domām

Jābūt priviliģētam, lai tas varētu neinteresēt, un es arī labprāt domātu par citām lietām, bet tas liekas negodīgi pret tiem, kurus skar aizspriedumi utt. Piemēram, Pītersona "sakārto savu istabu" būtībā ir aicinājums uz pasivitāti, nedomāt par pārejo pasauli

(Reply to this) (Parent) (Thread)

+++

(Reply to this) (Parent)

Man vēl jānoklausās tas Pītersona "sakārto savu istabu". Bez priekšzināšanām tas nolasās kā cilvēka mazās pasaules un ārpasaules mijiedarbība, nevis pasivitāte. Vismaz es jūtos labāk, ja ir sava mazā pasaule un izpausme uz āru ir līdzsvarā, ka varu radīt sev mājas, kur atpūsties, un tad iet pasaulē darīt. Primitīvi izklausās, bet šobrīd jūtos pārāk nogurusi, lai sakarīgi paskaidrotu, kā ķermenis jūtas vidē, ka sava istaba nav tik nodalīta un izolēta telpa (nesen pārvācos uz galvaspilsētu, tāpēc ir interesanti fiksēt, kā vide, apkārtējo cilvēku noskaņojums uz mani iedarbojas). Bet nu varbūt iebraucu tagad auzās, jo Pītersons pavisam ko citu domājis.

(Reply to this) (Parent)