atmiņas par domām

Man vēl jānoklausās tas Pītersona "sakārto savu istabu". Bez priekšzināšanām tas nolasās kā cilvēka mazās pasaules un ārpasaules mijiedarbība, nevis pasivitāte. Vismaz es jūtos labāk, ja ir sava mazā pasaule un izpausme uz āru ir līdzsvarā, ka varu radīt sev mājas, kur atpūsties, un tad iet pasaulē darīt. Primitīvi izklausās, bet šobrīd jūtos pārāk nogurusi, lai sakarīgi paskaidrotu, kā ķermenis jūtas vidē, ka sava istaba nav tik nodalīta un izolēta telpa (nesen pārvācos uz galvaspilsētu, tāpēc ir interesanti fiksēt, kā vide, apkārtējo cilvēku noskaņojums uz mani iedarbojas). Bet nu varbūt iebraucu tagad auzās, jo Pītersons pavisam ko citu domājis.

(Reply to this) (Parent)