VO: jums taisnība, taisnība. neesmu īsti izturama. esmu pat aizmirsusi, kā jāsarunājas bez slēptiem uzbraucieniem un radošas ņirgāšanās. nezinu, nezinu, no kurienes man tāda sirds cietība uznākusi. :
packshot:
VO: calgonit - visai kādai cietībai
packshot:
VO: calgonit - visai kādai cietībai
Comments
no sākuma tas šķiet stilīgs runas/dzīves stils būt tādam neiecietīgam un rupjam, kas tevi atšķir, padara par no manestream, tu uzdrīksties teikt to, no kā citi baidās, lai arī tā ir patiesība. pēc tam tu ar to sāc identificēties un sajūties pavisam labi. Vālāk tas nāk pa visām šķirbām ārā, nekontrolējami, bez mēra, vietā un nevietā, tas velkās tev pakaļ uz ielas, gulstās virsū naktī. Ar lamu vārdiem ir tāpat. Tāpēc es vienmēr esmu sevi brīdinājusi neaizrauties, jo stilīgais, atšķirīgais un gudrīgais var sākt veidot tavu personību un iespiesties sirdī. un tad ej nu tur kasi visu nost no Jēzus
(Reply to this) (Thread)
bet, ja padomā, ka tas tomēr ir stils un pats ar galvu neskrien sienā, to jesķ - cilvēku pūļos un mēģina viņus visus mīlēt un uzklausīt, tad dzīvot kļūst vieglāk. mēs esam antisociālas ar slimīgu tieksmi uz sabiedrības atzinību. tur tas absurds, tur tā nelaime. ka nav tikai viens vai otrs.
|
aga, precīzi formulēts tas antisociālums+, esmu pie sevis ar matījis..
(Reply to this) (Parent)
|
nu, iespējams, tas sniedz tev baudu. ipso facto nekas baigi nosodāms, ja vien tu to dari konsekventi, respektīvi, neņirgājies tikai par tiem, kas nav spējīgi atdarīt tev ar to pašu (vai desmitkārtīgi, as appropriate). šai 'hipotēzē' baudu var sniegt arī atraušanās 'pa to pašu vietu', proti, ja kāds vērš tos pašus slēptos (vai neslēptos, tas ir vēl krutāk) uzbraucienus pret tevi. nu, tā jau ir, ka ar vārdiem mēs kompensējam neizdarītos darbus. and so on.
ja Tu pati par to visu laiku nerunātu, varbūt nemaz neienāktu prātā, bet, jā, tā ir, ka pēdējā laikā cibā redzu tikai Tavu stilu, Tevi neredzu. stils, protams, ir spožs, izkpopts, man patīk, pat skauž, un galu galā - tā jau ir katra izvēle - ko un kā rakstīt. tās sirdi plososšās atklātības lēkmes, kas mūs piemkelēja cibas sākumos, ir aizgājušas uz neatgriešanos. cibas jaunība.
(Reply to this) (Thread)
|
nezinu, kas juus tur piemekleeja jauniibaa, es rakstu aizvien tieshaak un atklaataak
un arvien biezhaak no aarzemeem - ar aa un ee:) kur tu esi, ka nelieto garumzīmes?
(Reply to this) (Parent)