es domāju par to, kas tieši un cik ilgā laikā izveido sajūtu, ka esi ieslodzīts pats savā dzīvē, un gribi tikai aizmigt un pamosties pēc 7 gadiem vai sadedzināt papīrus, novilkt kurpes un aiziet saulē :
es cīnos ar savu ikdienu, lai šī sajūta neveidotos, bet viņa tomēr ir rokas stiepiena attālumā
"sakārtošu gulēšanas paradumus un tad"-?
kā jums?
es cīnos ar savu ikdienu, lai šī sajūta neveidotos, bet viņa tomēr ir rokas stiepiena attālumā
"sakārtošu gulēšanas paradumus un tad"-?
kā jums?
Comments
Dzīve ir tikai māls, ko mīcīt, kā man iepatīkas. ar žēlīgu Dieva svētību un žēlīgu smaidu par manām dumībām un greizajām figūriņām. Bet man paplikšķina pa plecu un saka, nekas, nākamais māla zaķis sanāks labāk.un es turpinu mīcīt.
Par ko vispār ir runa?
Arhonti, orionieši, viss tāds pārklāts sabiedrībā daudz kur. Un vēl bezapziņas cilvēku platforma, kura pietūcināta ar idejām "strādā, kačā statusu, kačā iluzioru stabilitiāti, maksā nodokļus, esi labs".
Kad no tā visa atvienojas, paliek daudz labāk.
Arhonti, orionieši, viss tāds pārklāts sabiedrībā daudz kur. Un vēl bezapziņas cilvēku platforma, kura pietūcināta ar idejām "strādā, kačā statusu, kačā iluzioru stabilitiāti, maksā nodokļus, esi labs".
Kad no tā visa atvienojas, paliek daudz labāk.
|
man arī ir uznācis nesen. manā gadījumā, liekas, saistīts ar naudu - kā sāk beigties, sāku saprast, ka esmu nelietderīga, jāmeklē darbs, bet, iedomājoties par atkal jauna darba sākšanu, nāk apātija
|
Man shkjiet taapeec ir jaatrod nedeeljaa viena diena, kaut vai paaris stundas sveetdienaa, kuraa dariit tieshi to, kas tev reaali patiik (ja iespeejams). Cilveekiem ir nepiecieshams kaut kas interesants un prieciigs, kaut kas, kas iedvesmo un aizrauj (flow). Ja nekaa taada nav, un ir tikai nebeidzami to do listi un pienaakumi un skrieshanas, tad kaut kas iekshaa, kaa grib to skaistumu un aizrautiibu, pamatiigi saak saboteet un nikjoties.
somijā man teiksim ne1 dienu nebija tāda sajūta lai arī objektīvi biju ieslodzīta dziłos laukos bez naudas un nodarbojos ar low profile shit
|
Es nezinu, kāda ir dzīve, kad nav tāda sajūta
Interesanti, man nekad nav bijusi tāda sajūta. Varbūt tāpēc, ka es [pārāk] bieži atļaujos "novilkt kurpes un aiziet saulē".
T.i., agrāk man, protams, ir bijuši brīži un pat ilgstoši periodi, kad, gulēt ejot, es ceru nekad vairs nepamosties, bet ne ieslodzījuma sajūtas, drīzāk krampjos savilktas dvēseles dēļ.
T.i., agrāk man, protams, ir bijuši brīži un pat ilgstoši periodi, kad, gulēt ejot, es ceru nekad vairs nepamosties, bet ne ieslodzījuma sajūtas, drīzāk krampjos savilktas dvēseles dēļ.