pirms gada mani piemeklēja jocīga paralīze - vairs nespēju dejot, likās, gūžu locītavas vairs nedarbojas. fiziski nekas nekaitēja - un var dejot pie jebkādiem fiz. ierobežojumiem - (esmu dejojusi ar cilvēku, kam kustas tikai viena plauksta) - bet iegurnis pilnīgi nekustīgs, "bloķēta enerģija"(?)- nekas nekam neatsaucas - skolā vairs nespēju izpildīt pat vienkāršākos uzdevumus - viss apstājās pie jautājuma - kā tieši dejot? ko pacelt, nolaist, un, pats galvenais, kāpēc? kādu laiku vēl mēģināju feikot dejošanu, bet sastingums bija pārāk spēcīgs. Tā bija izolējoša sajūta, jo mēs šeit pārsvarā savienojamies caur šo pilnīgi nevajadzīgo lietu - dejošanu - kurai man pēkšņi atņēma piekļuvi. :
tas atnāca vaļā pēc kādām 5 nedēļām, vienā darbseminārā Rīgā, kur vnk spieda ārdīties pie mūzikas (kurš gan nepadejos pie mūzikas), un kaut kas mainījās, es atkal kļuvu caurstaigājama, bet tas, kas palika, bija jautājums - kāpēc cilvēki dejo?
man šis jautājums ir vēl joprojām, jo bieži nākas sastapties ar cilvēkiem, kam normālāk šķiet sēdēt un runāt, nevis kustēties, agrāk šis kontrasts nebija tik spēcīgs, un tad man šķiet, ka man viņiem ir jāpaskaidro, ka vajag dejot - bet kā?
viena no atbildēm ir - lai slavētu Dievu. bet šī ir tāda atbilde, kas drīzāk ir vēl viens jautājums.
man patīk jautājumi. dzīvi veido jautājumi, jo atbilde anyway ir tikai viena, un tā ir nāve.
tas atnāca vaļā pēc kādām 5 nedēļām, vienā darbseminārā Rīgā, kur vnk spieda ārdīties pie mūzikas (kurš gan nepadejos pie mūzikas), un kaut kas mainījās, es atkal kļuvu caurstaigājama, bet tas, kas palika, bija jautājums - kāpēc cilvēki dejo?
man šis jautājums ir vēl joprojām, jo bieži nākas sastapties ar cilvēkiem, kam normālāk šķiet sēdēt un runāt, nevis kustēties, agrāk šis kontrasts nebija tik spēcīgs, un tad man šķiet, ka man viņiem ir jāpaskaidro, ka vajag dejot - bet kā?
viena no atbildēm ir - lai slavētu Dievu. bet šī ir tāda atbilde, kas drīzāk ir vēl viens jautājums.
man patīk jautājumi. dzīvi veido jautājumi, jo atbilde anyway ir tikai viena, un tā ir nāve.
Comments
|
es nedejoju kādus 10 gadus. reizēm kad simo sāk grūvot, man drusku paveras, ka es arī varētu, bet aizveras. varbūt, kad viņs paaugsies, varbūt mam vnk nav, ar ko dejot.
vairs neprotu dejot, tas ir tas, par ko raksti
nē, nu mājās, vienatnē jā
bet ne jau nu tad, kad citi redz :) ārprāc
nē, nu mājās, vienatnē jā
bet ne jau nu tad, kad citi redz :) ārprāc
es, piem., vispār nemāku dejot - nekad neesmu mācējusi skaisti, nesasaistīti kustēties. un tādas atbrīvošanās, ka aizmirsti par sevi un visu uz pasaules, arī gadu desmitiem nav bijis. iespējams, tādu pagaļu kā es ir daudz :)
(Reply to this) (Thread)
es domāju, ka visa šī dejošanas - tāpat kā dziedāšanas - līnija ir pārāk sapista ar skaistuma un atbrīvotības imperatīviem un uzskatu, ka to ir iespējams mācēt vai nemācēt. paskaties uz bērniem, kā viņi dejo un dzied. tur arī ir redzama visa šo nodarbju jēga. profesionalitāte protams arī ir forši, bet tāpēc sev nedrīkst atņemt prieku.
(Reply to this) (Parent)
es vairākas reizes esmu palīdzējusi rīkot diskotēkas pieaugušajiem ar garīgās attīstības traucējumiem. tur arī var normāli iemācīties dejot.
(Reply to this) (Parent)
hah... man tāds jautājums nerodas... dejoju, jo vienkārši velk.
Citreiz velk sēdēt un runāties, tad sēžu un runājos.
Domāju, ka nav jēgas paskaidrot tiem, kuriem nav tās vilkmes.
Jādejo vienkārši :)
Citreiz velk sēdēt un runāties, tad sēžu un runājos.
Domāju, ka nav jēgas paskaidrot tiem, kuriem nav tās vilkmes.
Jādejo vienkārši :)
(Reply to this) (Thread)
mani tomēr interesē arī par to runāt.
par emocijām jau arī var pateikt "es tā jūtos un viss", bet var arī sākt apzināti vērot un izdarīt secinājumus.
par emocijām jau arī var pateikt "es tā jūtos un viss", bet var arī sākt apzināti vērot un izdarīt secinājumus.
(Reply to this) (Parent)
Man dejošana ir viens no svarīgākajiem veidiem, kā kontaktēties ar dēlu, īpaši tajos laikos, kad verbālā komunikācija vēl strādāja ļoti slikti. Veids, kādā būt kopā "šeit un tagad"
(Reply to this) (Thread)
|
Jo vairāk es domāju par dejošanu un kad tas ir noticis pa īstam, tad tas ir kaut kāda veidā saistīs ar mīlēšanos. Var jau būt ka var būt dejošana lai slavētu dievu, valsti vai lai izdejotu skumjas, bet katrā ziņā ar mani nekad tā nav noticis.
(Reply to this) (Thread)
lai apsveiktu valsti dzimšanas dienā!:))
ja dejo divatā, tad ir saistība, ja pa vienam vai barā, vai līnijdejās:), tas ir citādi.
ja dejo divatā, tad ir saistība, ja pa vienam vai barā, vai līnijdejās:), tas ir citādi.
(Reply to this) (Parent)
ja noņemam nost visu stresu, ko acīmredzot nes vārds "dejot", vai kādreiz esi sajutis prieku no kustēšanās?
(Reply to this) (Parent)