kā arī, tas, ka pirmdienas rītā "saveļas e-pasti" (kur es esmu redzējusi šādu izteiksmi?), kas pieprasa dzīves lineāro bīdīšanu uz priekšu daudzos paralēlos kanālos, man parasti ir too much to handle, pirmā reakcija ir noslēpties, neatbildēt, vilcināt, piekāst, utt., pat tad, ja tur ir kaut kas labs, piemēram, kāds piedāvā naudu vai mākslas projektu. kā sauc šādu gļuku? slinkums? :
Comments
ja tās nav izdegšanas sekas, tad, jā, to sauc par slinkumu. slinkumu vai nevēlēšanos. strādāt ar sava prāta paterniem, kas ir izveidojušies no negatīvas pieredzes un kopā ar negatīvo domāšanu (kas, atkārtojoties zīmei par iespējamo gaidāmo paternu, saka, ka šoreiz arī būs tas sliktai scenārijs) ar kbt paņēmieniem, lai tos apzināto un mainītu. tā vietā izvēloties vieglāko ceļu - apcerēt, barot savu pain body un ciešanu tradīcijas, varbūt pat radīt mākslu.
un to es saku no personīgās pieredzes (kur man joprojām turpinās, jo es esmu par slinku). es pat telefonu nevaru normāli pacelt. man zvana, un es uzreiz, bļāģ, kaut kāda huiņa noteikti. ja es paspēju prātu nepieslēgt, paēkrt sevi uz izbrīnu un - vienkaŗši pacelt telefonu, tad es neka'das ciešanas nejūtu - neatkarīgi no tā, vai telefonsaruna ir laba slikta vai visār nekāda
un to es saku no personīgās pieredzes (kur man joprojām turpinās, jo es esmu par slinku). es pat telefonu nevaru normāli pacelt. man zvana, un es uzreiz, bļāģ, kaut kāda huiņa noteikti. ja es paspēju prātu nepieslēgt, paēkrt sevi uz izbrīnu un - vienkaŗši pacelt telefonu, tad es neka'das ciešanas nejūtu - neatkarīgi no tā, vai telefonsaruna ir laba slikta vai visār nekāda
(Reply to this) (Thread)
Man mēdz būt līdzīgi posmi, parasti pēc ļoti intensīviem un dedzinošiem uzdevumiem, es domāju – ir pārķerta atbildība, ir negatīvie nospiedumi, bijušas milzu (nesamērīgas) prasības pret sevi un tas viss rada trauksmi, ka atkal neatbildīšu (saviem) izvirzītajie mērķiem. Uzkrājoties tas aizvelk vairs ne uz slinkumu, prokrastinēšanu, bet kārtīgiem depresīviem stāvokļiem. Še, pieci.
es to saucu par bailēm
es arī domāju, ka trū slinkums neeksistē, ka tās vienmēr ir bailes un trauksme
ok, bailes nav tāds veselīgais slinkums, kad cilvēks ar pašcieņu, kurš sevi mīl un rūpējas, dod sev nepieciešamo laiku atpūtai un nekā nedarīšanai, bet to, lūk, par slinkumu nemaz negribas saukt. tikai par veselīgu dzīvesveidu.
es arī domāju, ka trū slinkums neeksistē, ka tās vienmēr ir bailes un trauksme
ok, bailes nav tāds veselīgais slinkums, kad cilvēks ar pašcieņu, kurš sevi mīl un rūpējas, dod sev nepieciešamo laiku atpūtai un nekā nedarīšanai, bet to, lūk, par slinkumu nemaz negribas saukt. tikai par veselīgu dzīvesveidu.
(Reply to this) (Thread)
jā es arī domāju, ka tāds "slinkums" ir vienkārši izgudrots lai nosodītu tos, kurus plosa pretrunīgas izjūtas
es pēdējā laikā bieži par šo tēmu domāju O. sakarā.
kad kārtējo reizi gribas mirt (bez iemesla, jo dzīve ir laba!) un neko nevar izdarīt (ne skolas darbus ne elementāri uztaisīt ēst, ne izvilkties no mājas). es prasīju vai tas ir slinkums. viņa teica nē. es padomāju un nonācu pie secinājuma, ka tur ir kāds smalks starp-termins, pie kura eksperti vēl nav nonākuši, lai sauktu to īstajā jaunvārdā.
bet tautā to noteikti noraksta uz slinkumu
kad kārtējo reizi gribas mirt (bez iemesla, jo dzīve ir laba!) un neko nevar izdarīt (ne skolas darbus ne elementāri uztaisīt ēst, ne izvilkties no mājas). es prasīju vai tas ir slinkums. viņa teica nē. es padomāju un nonācu pie secinājuma, ka tur ir kāds smalks starp-termins, pie kura eksperti vēl nav nonākuši, lai sauktu to īstajā jaunvārdā.
bet tautā to noteikti noraksta uz slinkumu