atmiņas par domām

marina_ @ 12:32 pm: ja tās nav izdegšanas sekas, tad, jā, to sauc par slinkumu. slinkumu vai nevēlēšanos. strādāt ar sava prāta paterniem, kas ir izveidojušies no negatīvas pieredzes un kopā ar negatīvo domāšanu (kas, atkārtojoties zīmei par iespējamo gaidāmo paternu, saka, ka šoreiz arī būs tas sliktai scenārijs) ar kbt paņēmieniem, lai tos apzināto un mainītu. tā vietā izvēloties vieglāko ceļu - apcerēt, barot savu pain body un ciešanu tradīcijas, varbūt pat radīt mākslu.

un to es saku no personīgās pieredzes (kur man joprojām turpinās, jo es esmu par slinku). es pat telefonu nevaru normāli pacelt. man zvana, un es uzreiz, bļāģ, kaut kāda huiņa noteikti. ja es paspēju prātu nepieslēgt, paēkrt sevi uz izbrīnu un - vienkaŗši pacelt telefonu, tad es neka'das ciešanas nejūtu - neatkarīgi no tā, vai telefonsaruna ir laba slikta vai visār nekāda