atmiņas par domām

bet kā jums notiek tā dalīšanās? "O, man arī tā ir, dod pieci!" Vai tā?
Vai arī tomēr ar mērķi kopīgiem spēkiem kaut kā dekonstruēt šito biasu?

(Reply to this) (Thread)

ā, piedod, es taga dēļ pārpratu un nolēmu, ka runa ir par kaut kādām community praksēm

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Nē es vienkārši aicinu uz šo perspektīvu jomā kur mums šķiet ka ir iestājusies patiesība

(Reply to this) (Parent)

Es vakar noklausījos 2 podkastus - vienu ar eileen myles un otru ar vēl divām badass rakstniecēm, un, protams, vārdi "konfesionālā literatūra" tur izskanēja daudz reižu, savukārt eileen myles nācās taisnoties, ka viņas dzejoļus nekad nav izdevusi neviena speciālā geju izdevniecība, un tad vēl vakarā iive pajautāja, kā konfesionālismu to tulkot latviski, signes baumanes sakarā, un tad es sapratu, ka tas patiesībā ir lamuvārds. Jo kurš gana velk robežu starp sharing un oversharing, vai, vēl labāk, starp protagonista īstumu un izdomātību?

(Reply to this) (Parent) (Thread)

es arī esmu dzirdējis skolārus vīpsnājam par "atzīšanās literatūru". Vai vēl ļaunāk - par misery memoirs. Bet dažiem politiskajiem autoriem tāda vīpsnāšana šķiet kārtējais apspiešanas, "vietas ierādīšanas" un varas akts.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Pilnīgi noteikti vietas ierādīšana un varas akts, jo tas katram idiotam ir skaidrs, ka tas, kas padara literatūru par sliktu literatūru, nav temata izvēle, full stop forever.
Starp citu arī nesen izlasīju to eat love pray, kas izrādījās norm.grāmata, tipa ļoti augstas kvalitātes pētnieciskā žurnālistika, un sapratu, ka es es pati esmu pilna ar šādiem te aizspriedumiem.

(Reply to this) (Parent)

Ā un vēl protams ir tāda lieta kā tematu mode, bet šis aspekts arī ir jāapzinās. Pašam savas vīpsnāšanas avotus ir jāapzinās.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

un tevis minētā nespēja just (kas man, piemēram, šķiet sinonīms sociālam apjukumam) ir aktuāls un valīds temats.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Protams!! Es tikai par to, ka šis jau kopš Hemingveja aktuālais virziens netiek apvīpsnāts veidā, kas būtu pielīdzināms vīpsnāšanai par pārlieku jušanu, lai arī tā ir tāda pati apsēstība ar emocionālo pasauli.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

tad vienojamies, ka labākajos piemēros vienmēr ir arī laba daļa paškritikas. Pažēloties drīkst un vajag (tāpat kā labējie žēlojas par visādiem norietiem), bet paškritikai jābūt šādas literatūras karkasam.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Vai arī vienkārši dziļāka doma
Es žēlojos nevis par pašiem darbiem, bet par izplatītu to kritizēšanas veidu, kurš manī pamodina feminist angst. Man kā mākslas baudītājam nav nekas pret dročīšanu uz atsvešinātību, vai lepošanos ar emocionālās inteliģences trūkumu, ja to dara kvalitatīvi. Tāpat arī var riebties darbi, kur pielūdz jūtas, piemēram, nepatīk Margareta Atvuda. Bet tam nav nekāda sakara ar tematu!

(Reply to this) (Parent) (Thread)

redzi, tu esi ideālā publika, kādas nav daudz. Bet tas ir vesels cits temats - ko iesākt pārējo publiku zālē, kura neredz, bet kuras automātiska daļa tu esi autora priekšā.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

ko iesākt kam? :)

(Reply to this) (Parent) (Thread)

ko iesākt ar

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Good old object/subject (in/out)

(Reply to this) (Parent)

Man šķiet, runājot zīmju valodā, ka ir protagonisti, kas saistīti ar ar autora tēlu ikoniski, un tas padara darbu autobiogrāfiskākuu, ir tādi, kas saistīti vairāk indeksāli, un tie ir grēksūdziski. Tā man šobrīd šķiet.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Tiesa, vai tā saistība ir reāla, vai to nosaka autors vai arī tā ir tikai uztvērēja priekšstats, to ir grūti pateikt.

(Reply to this) (Parent)