atmiņas par domām

Ā un vēl protams ir tāda lieta kā tematu mode, bet šis aspekts arī ir jāapzinās. Pašam savas vīpsnāšanas avotus ir jāapzinās.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

un tevis minētā nespēja just (kas man, piemēram, šķiet sinonīms sociālam apjukumam) ir aktuāls un valīds temats.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Protams!! Es tikai par to, ka šis jau kopš Hemingveja aktuālais virziens netiek apvīpsnāts veidā, kas būtu pielīdzināms vīpsnāšanai par pārlieku jušanu, lai arī tā ir tāda pati apsēstība ar emocionālo pasauli.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

tad vienojamies, ka labākajos piemēros vienmēr ir arī laba daļa paškritikas. Pažēloties drīkst un vajag (tāpat kā labējie žēlojas par visādiem norietiem), bet paškritikai jābūt šādas literatūras karkasam.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Vai arī vienkārši dziļāka doma
Es žēlojos nevis par pašiem darbiem, bet par izplatītu to kritizēšanas veidu, kurš manī pamodina feminist angst. Man kā mākslas baudītājam nav nekas pret dročīšanu uz atsvešinātību, vai lepošanos ar emocionālās inteliģences trūkumu, ja to dara kvalitatīvi. Tāpat arī var riebties darbi, kur pielūdz jūtas, piemēram, nepatīk Margareta Atvuda. Bet tam nav nekāda sakara ar tematu!

(Reply to this) (Parent) (Thread)

redzi, tu esi ideālā publika, kādas nav daudz. Bet tas ir vesels cits temats - ko iesākt pārējo publiku zālē, kura neredz, bet kuras automātiska daļa tu esi autora priekšā.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

ko iesākt kam? :)

(Reply to this) (Parent) (Thread)

ko iesākt ar

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Good old object/subject (in/out)

(Reply to this) (Parent)