atmiņas par domām

Previous Entry Add to Memories Tell A Friend Next Entry
11:43 am: vēlos uzrakstīt vēl dažus stāstus, kuru satvars ir manas zemās pašapziņas novērojumi zen stilā. Man šis virziens šķiet ļoti interesants, bet interesants tas protams ir tikai Latvijā, jo tas vēl ir mega super hyper taboo.

Patiesībā jebkurš "pozitīvisms" Latvijā ir taboo, gan body- gan sex- gan emotion- - - visam ir jābūt laba dizaina, samērā tīram, nedauz skumjam, vai arī pārspīlēti un estetizēti skumjam ----- pašapziņas vai skesuālas vai tml problēmas ir jāsublimē post-apokaliptiski hārdkorīgās dramatiski psiholoģizētās zemapziņas ainavās kas pārsteidz ar sado/mazo detaļām, tipa - http://www.satori.lv/raksts/4272/Madara_Rutkevica/Teva_acis_snieg

Ja godīgi, man ir sācis riebties šāds stils. Esmu soli no tā, lai šo sāktu saukt par 'bad writing' lai arī protams tas drīzāk ir "last century". Ne jau rutkēviča šo pati izdomāja, viņa špiko no ābeles, ikstenas, repšes, žoludes, kuras savukārt pieslēdzas kaut kādai Eiropas literatūras telpai, kas rāda paraugu, ka pieslēgties šādai vietai sevī ir labi un moderni. Nevar jau teikt, ka tas, kā raksta piemēram Grass, Jelineka, ļoti ļoti daudz Eiropā atzītu rakstnieku, un arī Amerikā, piem, Atvuda (meh) būtu kaut kas labāks. Tāda rakstīšana man atgādina staigāšanu pa atkritumu laukumu pilnu ar čūskām.

Mana problēma ar šādu izteiksmes veidu ir ne tikai estētiska, bet arī reliģiska. Es principā esmu uzaugusi šajā čūskām pilnajā telpā un es zinu, ka tas mani ir novedis tikai pie tā, ka zemapziņas sūdi šķiet skaisti un vērtīgi, bet nevarētu teikt, ka tas ved uz pamošanos. Tas, gluži pretēji, kaut kā sašaurina tavu spēju redzēt realitātes patieso dabu.

Savā pēdējā rakstā ko uzrakstīju sieviešu žurnālam "Samanta" es izmēģināju arī tādu jaunu lietu kā rakstīšana bez secinājumiem un pozām, it kā nenostrādātā formā, lai lasītājs būtu liecinieks drīzāk manam domu gājienam, lai arī tagad es pārlasot redzu, ka es vienalga dažās vietās neesmu varējusi izvairīties no last century bad writing. Ko lai dara, dramatizēt man padodas. Šī valoda man ir organiska. Tas ir kā tēst sev pieminekļus no tumšas vielas. Bet no tā ir jāiet. Nedrošās realitātēs, kur es atkal būšu sliktākais rakstnieks ciemā.

9 komentāri - es visu tāpat jau zinu

Comments

[User Picture]
From:[info]likcepure
Date:January 28th, 2017 - 01:28 pm
(Link)
Es piekrītu.
[User Picture]
From:[info]nova
Date:January 28th, 2017 - 02:08 pm
(Link)
Ļoti piekrītu par skumju poetizēšanu un pasludināšanu par latvieša brendu un ka nudien jau riebj
[User Picture]
From:[info]simamura
Date:January 28th, 2017 - 02:22 pm
(Link)
es joprojām gribu visiem parādīt, ko tu izdarīji sansusī eglīšu angārā, bet nezinu kā
[User Picture]
From:[info]teja
Date:January 28th, 2017 - 03:49 pm
(Link)
Varbūt jāuztaisa live video performance, jo vispār tas labāk strādāja dienā, kad Tu nebiji, ar īsziņām, ko cilvēki sūtīja dzīvajā.
[User Picture]
From:[info]sirualsirual
Date:January 28th, 2017 - 10:01 pm
(Link)
Man ļoti patika tas stāsts, taču viņā bija pulka problēmu as concerns zen. Proti, man liekas, ka tu viņu padarīji par kompromisa stāstu, ieliekot morālo/sockritisko saturu. Ļoti gribētu vairāk šāda tipa stāstus no tevis, un bez kompromisiem!
[User Picture]
From:[info]sirualsirual
Date:January 28th, 2017 - 10:08 pm
(Link)
Es sadirsu, jo vēlētos stāstus kā tādus no tevis, ne tikai šāda tipa.
From:[info]liljabrik
Date:January 29th, 2017 - 12:18 am
(Link)
Es vispār negribu rakstīt prozu, īstenība interesē tikai non-fiction
[User Picture]
From:[info]mazaa_mija
Date:January 29th, 2017 - 12:48 am
(Link)
non-fiction manuprāt ir arī pārāk trendīgs nu jau
From:[info]tiesibsargs
Date:January 29th, 2017 - 09:46 pm
(Link)
da vispār jāraksta ir tviterī.
Powered by Sviesta Ciba