Comments
|
Domāju, ka drīzāk noskatās viens no otra baigi krutos teikumus, nevis cenšas pierādīt dzīves kontinuitāte, līdzīgi kā "xxx var stūrī nervozi pīpēt" vai "es visa tāda smuka (baltā, priecīga, utt.)".
(Reply to this) (Thread)
|
Un man patīk 1. rindkopa.
(Reply to this) (Parent)
|
jā jā, to jau visu tie "viņi", kas nerubī rakstīt
|
Jā, piedod. Un es arī nerubīju rakstīt, tikai par sevi es to spēju konstatēt pēc kāda gada, ar citiem es šajā ziņā tieku galā daudz ātrāk.
(Reply to this) (Parent)
par to frāžainību ir cits stāsts, tā ir drīzāk vēlme būt asprātīgam, normāla vēlme, ja tā padomā, es te negribēju tiesāt, kuram sanāk vai kuram nesanāk, jo man arī biežāk nesanāk, nekā sanāk (asprātības). es te vairāk aizdomājos par to, ko cilvēks neapzināti uzraksta, it kā gribēdams bez vipendroniem vai īpaši izteiktām pazīmēm, visādi saikļi, utt.
|
Laikam ir tā, ka es uz lietām spēju skatīties ļoti šauri, piem., tas "tikmēr" man šķiet tipiska vēlme būt asprātīgam, nekas cits, turklāt es nesaprotu, kāds labums varētu rasties no dzīves kontinuitātes pierādīšanas un ko tas vispār nozīmē. Vārdu sakot, nevajadzēja jaukties.
vienkārši mani tas interesē no eksistenciālā viedokļa bet Tevi vairāk no sociālā, tā arī visa atšķirība.
(Reply to this) (Parent)
Varbūt nav arī īpašas atšķirības, vai tevi apliecina situāciju pēctecība laikā vai smiekli telpā.
(Reply to this) (Parent)
Man jau liekas, ka cibā bieži raksta tā, kā domā.
Un domā visbiežāk frāzēs, nevis gramatiski un stilistiski pareizos teikumos.
Domas tomēr ir gandrīz nepārttraukts process, līdz ar to tās frāzes=domu izrāvumi arī bieži sākas ar "tikmēr" un "un" un citiem saikļiem.
Domās maldās arī visi tie noklausītie teikumi. Galu galā visa valoda ir "noklausīta". Es piekrītu Marinai, ka labi, ka ir ciba (un visi citi tamlīdzīgie mēdiji), kur var mierīgi rakstīt vienalga kā.
Jā, bet tā pamattēma - par padošanos jautājumiem. Tas man patīk - nepadotes. Nevienmēr sanāk, bet patīk. Tikai, piemēram, šajā kultūrvidē, kurā es pašlaik esmu, tas tiek uzskatīts par nepieklājīgu. Te ir jāatbild pat uz neuzdotiem jautājumiem. Tāda taisnošanās kultūra. Man nepatīk, bet tad es arī bieži esmu "nepieklājīga" un neiekļaujos vietējās kultūras normās.
Un domā visbiežāk frāzēs, nevis gramatiski un stilistiski pareizos teikumos.
Domas tomēr ir gandrīz nepārttraukts process, līdz ar to tās frāzes=domu izrāvumi arī bieži sākas ar "tikmēr" un "un" un citiem saikļiem.
Domās maldās arī visi tie noklausītie teikumi. Galu galā visa valoda ir "noklausīta". Es piekrītu Marinai, ka labi, ka ir ciba (un visi citi tamlīdzīgie mēdiji), kur var mierīgi rakstīt vienalga kā.
Jā, bet tā pamattēma - par padošanos jautājumiem. Tas man patīk - nepadotes. Nevienmēr sanāk, bet patīk. Tikai, piemēram, šajā kultūrvidē, kurā es pašlaik esmu, tas tiek uzskatīts par nepieklājīgu. Te ir jāatbild pat uz neuzdotiem jautājumiem. Tāda taisnošanās kultūra. Man nepatīk, bet tad es arī bieži esmu "nepieklājīga" un neiekļaujos vietējās kultūras normās.
"padošanās jautājumiem" es biju domājusi drīzāk kā atslābt un uzdot jautājumus tā vietā lai uzreiz piedāvātu atbilžu komplektu
Luk, atbildet ar pretjautajumu/-iem nav pieklajigi.
Taja pasa laika atbildet ar 'nezinu' bez gariem paskaidrojumiem (un taisnosanos, kapec tad nezinu) ari netiek pienemts.
Taja pasa laika atbildet ar 'nezinu' bez gariem paskaidrojumiem (un taisnosanos, kapec tad nezinu) ari netiek pienemts.
(Reply to this) (Parent)