dejavu @ :
Man jau liekas, ka cibā bieži raksta tā, kā domā.
Un domā visbiežāk frāzēs, nevis gramatiski un stilistiski pareizos teikumos.
Domas tomēr ir gandrīz nepārttraukts process, līdz ar to tās frāzes=domu izrāvumi arī bieži sākas ar "tikmēr" un "un" un citiem saikļiem.
Domās maldās arī visi tie noklausītie teikumi. Galu galā visa valoda ir "noklausīta". Es piekrītu Marinai, ka labi, ka ir ciba (un visi citi tamlīdzīgie mēdiji), kur var mierīgi rakstīt vienalga kā.
Jā, bet tā pamattēma - par padošanos jautājumiem. Tas man patīk - nepadotes. Nevienmēr sanāk, bet patīk. Tikai, piemēram, šajā kultūrvidē, kurā es pašlaik esmu, tas tiek uzskatīts par nepieklājīgu. Te ir jāatbild pat uz neuzdotiem jautājumiem. Tāda taisnošanās kultūra. Man nepatīk, bet tad es arī bieži esmu "nepieklājīga" un neiekļaujos vietējās kultūras normās.
Un domā visbiežāk frāzēs, nevis gramatiski un stilistiski pareizos teikumos.
Domas tomēr ir gandrīz nepārttraukts process, līdz ar to tās frāzes=domu izrāvumi arī bieži sākas ar "tikmēr" un "un" un citiem saikļiem.
Domās maldās arī visi tie noklausītie teikumi. Galu galā visa valoda ir "noklausīta". Es piekrītu Marinai, ka labi, ka ir ciba (un visi citi tamlīdzīgie mēdiji), kur var mierīgi rakstīt vienalga kā.
Jā, bet tā pamattēma - par padošanos jautājumiem. Tas man patīk - nepadotes. Nevienmēr sanāk, bet patīk. Tikai, piemēram, šajā kultūrvidē, kurā es pašlaik esmu, tas tiek uzskatīts par nepieklājīgu. Te ir jāatbild pat uz neuzdotiem jautājumiem. Tāda taisnošanās kultūra. Man nepatīk, bet tad es arī bieži esmu "nepieklājīga" un neiekļaujos vietējās kultūras normās.