Comments
es atvainojos, bet tā ir totāli ateistiskās zinātnes pieeja - viņi izskaidro, KĀ tas notiek, bet ignorē jautājumu, KĀPĒC.
dvēsele taču nav zinātniski klasificējams jēdziens, kā tad lai medicīniski būtu iespējams ar to rēķināties
nē, empīriskā zinātne nekad nesaka "kāpēc". uz jautājumu "kāpēc" šajā jomā Rietumos atbild psiholoģija, psihoterapija u.c., kurai daudzi cilvēki "netic".
Nezinu, bet domāju, ka par to ir daudzi pētījumi :)
Principā "kāpēc" virkne ir bezgalīga.
Principā "kāpēc" virkne ir bezgalīga.
(Reply to this) (Parent)
es to, rupji runājot, saprotu tā, ka sākas aiz bēdām, bet pēc tam bēdu sabojātās smadzenes vairs nespēj tik viegli atsākt normāli strādāt.
tas ir līdzīgi, kā nemierīgs bērns sākumā tāds ir objektīvu iemeslu dēļ, piem. trūcis skābeklis vai kaut kas sāp, bet pēc tam tas jau pāriet raksturā un cilvēks jūtas slikti arī bez fiziska cēloņa
tas ir līdzīgi, kā nemierīgs bērns sākumā tāds ir objektīvu iemeslu dēļ, piem. trūcis skābeklis vai kaut kas sāp, bet pēc tam tas jau pāriet raksturā un cilvēks jūtas slikti arī bez fiziska cēloņa
es te gribu parunāt par to, kāpēc šie cēloņi tiek psihiatrijā vispār ignorēti un kāpēc vispār psihiatrija ir kaut kas atsevišķs no psihoterapijas
nu bēdas jau nevar novērst neviens ārsts, taču man zināmajam gadījumam ir visu laiku jāiet arī pie psihoterapeita, psihiatri tieši liek obligāti to darīt.
(Reply to this) (Parent)
Nu vispār jau, cik zinu, tieši psihiatrijā tiek runāts arī par reaktīvajiem traucējumiem, kas radušies traumatisku notikumu dēļ.
(Reply to this) (Parent)