atmiņas par domām

redzi, tev tas šķiet tik loģiski kā atsist kājas īkšķi pret sienu, bet psihiatrijā tas nebūt tā nav

(Reply to this) (Parent) (Thread)

es to, rupji runājot, saprotu tā, ka sākas aiz bēdām, bet pēc tam bēdu sabojātās smadzenes vairs nespēj tik viegli atsākt normāli strādāt.

tas ir līdzīgi, kā nemierīgs bērns sākumā tāds ir objektīvu iemeslu dēļ, piem. trūcis skābeklis vai kaut kas sāp, bet pēc tam tas jau pāriet raksturā un cilvēks jūtas slikti arī bez fiziska cēloņa

(Reply to this) (Parent) (Thread)

es te gribu parunāt par to, kāpēc šie cēloņi tiek psihiatrijā vispār ignorēti un kāpēc vispār psihiatrija ir kaut kas atsevišķs no psihoterapijas

(Reply to this) (Parent) (Thread)

nu bēdas jau nevar novērst neviens ārsts, taču man zināmajam gadījumam ir visu laiku jāiet arī pie psihoterapeita, psihiatri tieši liek obligāti to darīt.

(Reply to this) (Parent)

Nu vispār jau, cik zinu, tieši psihiatrijā tiek runāts arī par reaktīvajiem traucējumiem, kas radušies traumatisku notikumu dēļ.

(Reply to this) (Parent)