atmiņas par domām

annuska @ 12:23 am: es to, rupji runājot, saprotu tā, ka sākas aiz bēdām, bet pēc tam bēdu sabojātās smadzenes vairs nespēj tik viegli atsākt normāli strādāt.

tas ir līdzīgi, kā nemierīgs bērns sākumā tāds ir objektīvu iemeslu dēļ, piem. trūcis skābeklis vai kaut kas sāp, bet pēc tam tas jau pāriet raksturā un cilvēks jūtas slikti arī bez fiziska cēloņa