neklausieties ja saku, ka darbs tāds un šitāds. :
šodien sapratu, ka nemaz nevaru dzīvot bez tā. ķeru kaifu no robežsituācijām, permanentajām virsstundām, mūžīgā pēdējā brīža.
God knows, man jau nekā cita nav.
p.s. ak jā, tētīt mīļo, izlasīju taču beidzot to x-paaudzi. patiesībā sen nav bijis tādas vilšanās sajūtas kā saprotot cik ļoti uz mani attiecas viss tur sarakstītais idiotisms, primitīvie pretnostatījumi. kā mani saskaita, ieliek pie kaut kāda faking "mēs". God knows, arī man taču ir i-pods.
šodien sapratu, ka nemaz nevaru dzīvot bez tā. ķeru kaifu no robežsituācijām, permanentajām virsstundām, mūžīgā pēdējā brīža.
God knows, man jau nekā cita nav.
p.s. ak jā, tētīt mīļo, izlasīju taču beidzot to x-paaudzi. patiesībā sen nav bijis tādas vilšanās sajūtas kā saprotot cik ļoti uz mani attiecas viss tur sarakstītais idiotisms, primitīvie pretnostatījumi. kā mani saskaita, ieliek pie kaut kāda faking "mēs". God knows, arī man taču ir i-pods.
Comments
domāta citai paaudzei citā sabiedrībā. kā 40 gados izlasīt to, kas jālasa starp 14 un 18 un ziņot ka ir garlaicīgi, ko viņi tur ņemas
bet ko es te ņemos, mani arī nepaķēra
bet ko es te ņemos, mani arī nepaķēra
būtu ekonomista, vadītāja, finansista vai jurista izglītība - paķertu. vai arī bagāti, bet skopi senči
beibes, iesaku, paņemiet Chuck Palanyiuk "Invisible Monsters", tur daudz krutāk viss:) autors tas pats, kas Fight Club