Comments
tajā brīdī, kad spēlēšanās pārauga sacensībā parādījās arī sāpes un bailes. sports vienmēr ir bijis sacensība un pēc savas būtības nav spēlēšanās.
(Reply to this) (Thread)
un kā ar "pēdējais pāris šķiras" - vai tā ir spēlēšanās vai sacensība?
man jau liekas, nav tādas vietas, kur nebūtu sacensības.
man jau liekas, nav tādas vietas, kur nebūtu sacensības.
|
izņēmi vārdus no mutes!
(Reply to this) (Parent)
man liekas, ka tas ir jatājums par mērķi un procesu.
spēlēšanās ir process, kura mērķis ir pati spēlēšanās. tā var ietver sacensības elementus, bet tie nekad nebūs primāri.
sports ir process, kura mērķis ir uzvara, kuru iegūst sacenšoties.
spēlēšanās ir process, kura mērķis ir pati spēlēšanās. tā var ietver sacensības elementus, bet tie nekad nebūs primāri.
sports ir process, kura mērķis ir uzvara, kuru iegūst sacenšoties.
(Reply to this) (Parent)
nu bet tas nav arī sports, tāpēc, ka "pēdējā pārī šķirās" primāra ir spēlēšanās nevis uzvara. neskrien pa slapju zāli neviens, lai uzvarētu (t/i/, lai iegūtu balvu), bet, lai piedalītos....tjipa komunkācija tāda. un noteikumus var paši izdomāt un mainīt.
sportā būtisks ir skatītājs. tāpat kā teātrī. tad sacensībai ir uz āru vērsts raksturs. UN SACENŠAS NEVIS VIENKĀRŠI SAVĀ STARPĀ BET PAR KAUT KO - pīrāgu, aplausiem vai dzīvību.
sportā būtisks ir skatītājs. tāpat kā teātrī. tad sacensībai ir uz āru vērsts raksturs. UN SACENŠAS NEVIS VIENKĀRŠI SAVĀ STARPĀ BET PAR KAUT KO - pīrāgu, aplausiem vai dzīvību.
nu nē, man bija tik ļoti bail vienmēr, ka es diedzu kā turbozaķis pa to slapjo zāli nemaz nedomājot un vienmēr laimīgi nopūtos, kad nenoķēra. skatītāji un žūrija bija visi klātesošie.
(Reply to this) (Parent)