atmiņas par domām

nu bet tas nav arī sports, tāpēc, ka "pēdējā pārī šķirās" primāra ir spēlēšanās nevis uzvara. neskrien pa slapju zāli neviens, lai uzvarētu (t/i/, lai iegūtu balvu), bet, lai piedalītos....tjipa komunkācija tāda. un noteikumus var paši izdomāt un mainīt.
sportā būtisks ir skatītājs. tāpat kā teātrī. tad sacensībai ir uz āru vērsts raksturs. UN SACENŠAS NEVIS VIENKĀRŠI SAVĀ STARPĀ BET PAR KAUT KO - pīrāgu, aplausiem vai dzīvību.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

nu nē, man bija tik ļoti bail vienmēr, ka es diedzu kā turbozaķis pa to slapjo zāli nemaz nedomājot un vienmēr laimīgi nopūtos, kad nenoķēra. skatītāji un žūrija bija visi klātesošie.

(Reply to this) (Parent)

bet sacensties par VARU pagalmā?

(Reply to this) (Parent)