The pool is closet
Jau iepriekš rakstīju, ka ar sīci bijām pasākuši iet uz peldēšanu. Nosacīti treniņi. Parakstījos pamatā tādēļ, ka gribējās iet uz milfiņām paglūnēt. Nu i sīcim, protams, ūdensprocedūras iet pie sirds.
Pirmajā reizē bijām četri pāri (vecāks + sīcis). Umulīgi, smukas milfiņas, až nopriecājos. Nākamajā reizē aizgāju - 8 resni tēvaiņi un nevienas dāmas. Bļin. Arī pēcak, kā izrādās, vairums tomēr tētuki. Te nu bija milfiņas.
Labi, pupi lai paliek, parunāsim par treniņiem kā tādiem. Ideja sekojoša - viss notiek bērnu baseinā (60-90cm dziļums). Trenerīte tusējas baseina malā un komandē - tagad visi lec uz baseina otru galu. Tagad šļakstam ūdeni sejā. Tagad vicinam kājeles. Tagad stumjam bumbiņu ar degunu. Tagad vingrojam ar desām (elastīga putuplasta stieņi). Tagad vingrojam ar gredzeniem. Tagad peldam uz vēdera (vecaki tur, kamēr sīkais tirina rokas un kājas). Tagad peldam uz muguras. Utt, utjp.
Nav slikti, daži labi sīči (pēc skata gadi 4) jau diezgan naski nirst. Tikai manējais ir anarhists. Nekāda vingrošana, ņemam pīlīti un nēsājamies apkārt. Tik vien, kā lēkt ūdenī no malas. Mavka, tā peldēt toč neiemācīsies...
Sīču baseinā ūdens ~30 Celsiju. Ziemā forši - biš izsalsti, kamēr tiec līdz turienei, tad silti un jauki. Sīcim tāpat pilnīgs Trīcvaidziņš iestājas pēc 25 minūtem. Tad ar steigu jānes uz pirti. Pirtī gan patīk iet. Ēst nedod, bet pirtī jāsēž. Tad ir tusiņi ģerbtuvēs ar paslēpēm skapjos. Dullais matu žāvējamais aparāts, kas pūš matus no galvas un acis no pieres. Jestri, vārdu sakot. Ja vien nebūtu kasīšanās ar paklausību baseinā...
Izrādās, ka jamam ir kautkāda superjūtīga āda. Pēc baseina baisākie pleķi uz kājām, vēdera un dibena metas. Izskatās pēc kautkādas ēdes vai ekzēmas, bet neniez. Lieli sarkani pleķi, teiktu ka divlatnieka lielumā un tikpat augsti. Sākumā sarkani, tad uzmetas balta krevele, pāris nedēļu laikā noplok un lēnām pazūd mēneša laikā. Ārsti, protams, neko pateikt nevar - jūtīga āda, lieto mitrinošus krēmus un zieķē steroīdus uz pašām ēdēm. Man ir aizdoma, ka tas no pirts lāviņām - kā reiz tajās vietās, kas gar lāviņām rīvējas. Publiska telpa tomēr + sīcis tusējas uz zemākās lāviņas, pa kuru visi staigā, atstādami savas sēnes un vēl velnsviņzin ko. Diemžēl šo hipotēzi ir pagrūti pārbaudīt, jo sīcis kategoriski atsakās baseinā līst bez pirtošanās. Bet privatās pirtīs tādas ķezas netiek novērotas. Varbūt hlōrs. Nez. Varbūt kautkas paikā, bet šaubos. Vienīgā paika, kas trobelē, ir āboli, jo to sula tiek izsmērēta pa visu mūli un skābums saēd vaigus, kas tā jau sausi (mums ir ūbersauss dzīvoklis ziemā, konstanti zem 10% mitrums).
Vot tā, sākām ar pupiem un beidzam ar vaigiem. Dibena vai prastajiem.