Laika nav
Pirmais prot lasīt digitālos pulksteņus, kādreiz šķita, ka prata arī analōgos. Vairs nē. Nu, nav tā spēja pārrēķināt stundu rādītājus minūtēs un 24h sistēmā.

Kādu laiku atpakaļ bijām iedzīvojušies analōgā sienas pulkstenī - viens no tiem lētajiem promo sūdiņiem, kuri ir praktiski plate ar uzlīmi un lēto mehānismu aiz tās. Tā kā es visa veida tikšķēšanas ciest īpaši nevaru, tad nu tas mētājās kautkur skapī, ar domu, ka kādreiz aizceļos uz otrās elpas tipa iestādi.

Vakar izdomāju, ka jāuztaisa paraugpulkstenis, lai Pirmais mācās analōgos lasīt. Izgriezām no papīra apli daudzmaz pulksteņa plates izmērā, sazīmēju uz aci pulksteņlaikus - klasiskos 1-12 sarkanus ārpusē, tad parādīju, kādēļ digitālie rāda stundas virs 12 - otrs aplis ar 13-24 stundām - zils. Tad nāca trešais aplis ar minūtēm. Pa vidu ļāvu sazīmēt, ko nu vēlas, tad nu jams mēģināja katrai stundai savu transportlīdzekli piezīmēt. Pieskočojām savu ciparnīcu pa virsu esošajai reklāmai, stundu rādītāju nomarķējām ar sarkanu uzlīmes gabalu un nu bērnam ir prieks. Staipa apkārt kā rokaspulksteni. Redzēs, kas no tā iznāks.

Pa starpai Pirmajam, izskatās, ka bērnu dārzs ir piegriezies - katru otro dienu audzinātājas sūdzās, ka uzvesties nemāk - maisās pa kājām, rausta aiz drēbēm un matiem un visādi citādi izdarās. Tādās dienās arī pēcāk mājās jams ir tramīgs un nervōzs. Mucīts izdomāja, ka var uztaisīt brīvdienas - lai padzīvojas pa mājām, līdz apniks un sagribēsies sociumu. Tagad pati besās, ka miera nav - visur velkas līdz, kā piesiets.

Par to BD vispār doma tāda - tas ir Waldorfa tipa pasākums, kur visi tiek mīlēti un čubināti, nekādu baisāko sodu, viss tiekot izrunāts. Manējais, kad jamam ko klārē vnk griež acis un besās. Tagad tika pieņemti jauni bērni - trīsgadnieki, kuriem nepieciešams vairāk uzmanības, un nu mūsējais laikam nedabon pietiekamu čubināšanu uz visādi izpaužas aiz greizsirdības pret jauniņajiem. Lai gan tāpat izskatās, ka jau laiks uz skolu stumt.

Par skolu runājot - pirmsskola viņam vairs nepatīk, jo skolotājas, redz, esot stingras un nepieļauj izlēcējus, kā tas ir BD. Izskatās, ka sāk baidīties no skolas koncepta kā tāda. Mucīts, protams, aiz gādības pret savu dārgumiņu, sameklējis Waldorfa tipa skolu, kur katru gadu tiek pieņemti max 12 bērni un visi nodarbojas ar aktīvo mācību 1-6 klases robežās. Izklausās, ka tas pasākums ir pa lielam čills, bet nez, kas iznāks. Moš būs vēl vairāk izlutināts beigās, jo skola sākas vēlu (ap pusdienas laiku), mājas darbu nav, pirmajās klasēs vispār pāris stundas dienā. Hz, redzēs. Ja godīgi, es ar cerību biju gaidījis mājas darbu pildīšanu un pārbaudīšanu, bet laikam pagaidām izpaliks