Mēs abi ar mammuci mēdzam spēlēt videospēles. Es uz datōra, mammucis vairāk uz xbox. Veco xbox pārdevām, bet pāris pultis palika, kuras pieslēdzu datoram, bet lietoju reti. Jaunajam xboksam sava pults, vecās klāt nevar pieslēgt, cik saprotu.
Bērns periodiski paņem pabakstīt vecās pultis, kuras neko īsti nedara. Jaunā pults gan ieslēdz xboksu. Sākumā bija prieciņš, ka kautkas sāk rūkt un gaismiņa ieslēdzas, kuru var izslēgt uz pašas kastes. Vakar šis sāka taujāt - kas tas īsti ir un ko ar jamo dara. Nodomāju, ka 5 gadu vecums ir ok sākšanai un ieslēdzu tv. Uzliku kautkādu vienkāršu braucamo spēlīti, kurā var bezgalīgi braukāt apkārt. Sajūsma ahūnākā, atkarība arī. Nācās sarunāt, ka būs fiksēts ekrāna laiks - pus stunda dienā, nogalēs stunda. Skaties multenes vai spēlē spēlītes - tava izvēle. Virtuves plīts taimeris kā indikators - kad sāk pīkstēt, izbrauc līdz galam un slēdzam ārā. Tikmēr bērns ir pazudis spēlē ar galiem. Klasiski - pults tiek grozīta vēlamajā braukšanas virzienā, nevis tikai kloķīši.

Protams, ka bērns grib krutākas mašīnas un krāsas un vēl nez ko, bet tas viss ir jāanloko. Kas nozīmē to, ka tētim būs jāizspēlē visa tā nolāpītā spēle, lai dabūtu vaļā autiņus un trases. Ehh, ko tik nedari atvases labā...