Šonakt ap pus četriem sīcis atvelkas, atkal grib pie mums gultā līst. Tiek dzīts prom. Apsēžas uz palodzes, laikam taisās gulēt tur. Mucīts iet trenkāt uz gultu, sīcis velkas līdz. Gultā ielīdis jams paziņo, ka pie durvīm esot žurku acis. Kautkāda gaisma uz slēdža atspīd. Skaidrojam, ka nav žurku, viss kulē, liecies gulēt, tas bija tikai sapnis. Neparko. Nāks pie mums gultā. Stāstam, ka vietas nav, tu jau esi liels čalis, gulta trijiem par mazu. Tad izsprāgst: "Mammu, ej tad gulēt lejā" (mums lejā dīvāns ir, uz kura reizēm guļam, kad sīcis pārāk ārdās pa gultu). A ko mamma? Aizgāja, jopt. Palikām gulēt divi čaļi vienā gultā. Vakarā būs pārrunas, jo šitā tak nevar.