Vakarrīt līņāja, šodien pirmā salna. Ceļi smuki apledojuši. Sīcim pa ceļam uz bērnu dārzu kājas slīd, jams pārsteigts - kādēļ ielas slidenas? Sapratu, ka pērnā ziema atmiņā īsti nav, ir tikai nojausma par tādiem konceptiem, kā sniegs un ledus.
Nezinu, vai rotaļas ar vārdiem un valodu ir raksturīgas visiem bērniem un es vienkārši neesmu izaudzis no tam, vai tomēr tas mums saimē asinīs, bet vēl sīcis ir pasācis aizvietot līdzskaņus auto nosaukumos ar "t". "Tottel", "taat", "toltstāgen", "told", "tittsutisi". Daži no apspēlētajiem vārdiem vietējā nevalodā izklausās visnotaļ rēcīgi.