Cilvēki ir interesanti līdz zināmai robežai, tālāk ir sūdīgi
Nu tagad tā, jāsāk jukt prātā. Neviens nav līdzīgās domās ar mani, vai arī es neprotu meklēt. Neviens mani nesaprot! :D Nu bet tiešām, cilvēki ir tik dažādi, un neviens nav tā īsti līdzīgs man. Svītriņas, pumpiņas, rūtiņas, krustiņi, sūdiņi, čebureki, bet nevienas lapsas. Where`s my soulmate? Jūtos mazliet vientuļš, nesaprasts un ārpus laivas.

Un kad es sagaidīšu to dienu, kad cilvēki beigs rakstīt translitā? mIRC jau sen tak vairs netiek izmantots, bet ieradumi paliek. Varētu arī apstaigāt dažu labu un izraut no klavieres "w" pogu! :)

Labāk tālāk neko nerakstīšu, sāksiet vēl ienīst mani. Bet, jā, neviens nedara man pa prātam. Un kamēr tā būs, es būšu tāds, kāds esmu - nu nekāds īsti.

P.S. ļoti reti, bet dažreiz jūtos kā mākslinieks, un kā es pats saku - mākslinieki ir haotiski, ķerti un pa gaisu. Kādreiz es tomēr rīkojos mazliet loģiskāk, piezemētāk un ne tik mākslinieciski. Esmu mainījies. Un tagad pārņem sajūta, ka šito jau šeit esmu rakstījis. Ja tā, nu tad neko.