veceiropā prostitūcija ir tik pieskatīta, ka kadrus rekrutē no nodrbinātības dienesta listēm un, ja tev, bezdarbniekam, piedāvā darbu (bordelī), bet tu atsakies, tad nedaudz gaužāk paraud tavs pensiju fonds. Savukārt ziemeļu galā, piemēram, pamēģina ierobežot stipklubus, tā kā novērota sakarība, ka stirpklubi vairojas, bet nez kāpēc vietējais darbspēks tur nestrādā. vēl ir vietas, kur invalīdiem izdala honorāru no nodokļmaksātāju naudas, lai tie var tikt līdz maukām un atlaist. Tā kā variantu daudz. un tie stāsti par oi, paplet kājas un uzreiz jau tausend baks ripo makā tā varbūt ir, ja maukošana ir piepelnīšanās veidā, taču, ja tas ir "pamatdarbs" - ņe gusta kapusta sanāk.

Lai gan es te no savām baltā zirga pozīcijām, kur kritērijs ir par miesas nepērkamību (t.sk. visa veida donorēšana etc., kur ieslēdzas pavisam citi, globāli citi spēles nosacījumi, tiklīdz piķī sāk mērot pežas, matus, asinis, aknas etc.), bet dāvinātību un, ja visas tās jobanās dzimtes, lomas etc. nebūtu tik sapistas meistarībā (vienā veidā vai citā - laulība jau arī tāda sava veida "legālā prostitūcija" mazā mērogā), tad varbūt arī prostitūcijai nebūtu vietas, jo ļaudis pistos savā starpā no brīvas gribas, bez viltus un spaidiem, nevis pirktu un pārdotu. jeb citiem vārdiem sakot - I have a dream.